Archives for category: Medaļas, ordeņi, krūšu zīmes utt.

Smagās artilērijas pulka (līdz 1926.gada 1.jūlijam – Smagās artilērijas divizions) krūšu zīme.

Krūšu zīmes averss.
Krūšu zīmes reverss.
Krūšu zīmes reverss.

Krūšu zīmes pamatā ir divi melni tērauda lielgabalu stobri, izvērsti savā starpā 45° leņķī. Augšā, stobra ietvērumā, trīs zelta zvaigznītes. Atsevišķi uz stobriem uzlikti zeltīti burti: “SAD” (Smagās artilērijas divizions). Apakšējā stobra ietvērumā atrodas sprāgstoša zeltīta bumba 6 mm diametrā. Uz stobra uzgaļiem, tos aplokot, vijas tumši zila emaljas lente ar zeltītu iekantējumu, kura lokveidīgi starp stobriem noliecas uz leju un ietver sprāgstošo bumbu, no apakšējās puses tai nepieskaroties. Uz lentes ar baltiem cipariem un burtiem uzraksts: “1921. / 26. maijā”. Nozīmes otrā pusē iegravēts nozīmes kārtas numurs. Nozīmes izmērs ir 50 x 32 mm, tā apstiprināta 1924. gadā.

1926.gada 1. jūlijā Smagās artilērijas divizions tika pārdēvēts par Smagās artilērijas pulku, taču krūšu zīme netika mainīta.

11.Dobeles kājnieku pulka krūšu zīme.

Krūšu zīmes miniatūra, averss.
Krūšu zīmes miniatūra,reverss.

Krūšu zīmes pamatā ir tērauda ugunskrusts ar reljefi ierāmētiem pulka iniciāļiem stūros: “D – 11 – K – P”. Zem krusta sakrustoti divi tērauda šķēpi ar bronzas rokturiem uz augšu. Krusta vidū rombveida laukums sarkanbaltsarkanā krāsā ar zeltītām četrstūrainām zvaigznēm laukuma kreisajā, labajā un augšējā stūrī. Uz laukuma no augšas uz apakšu pulka dibināšanas diena, mēnesis un gads ar bronzas cipariem “14./XI./19.”. Laukums norobežots ar bronzas akas tipa zīmi (ir variants bez šādas zīmes).

Pulka krūšu nozīmes meta autors – mākslinieks N. Strunke.

Advertisements

Muitas darbinieku žetons.

Žetona apakšā atrodas muitas amatpersonas individuālais identifikācijas numurs.

Muitas pazīšanas zīme.

1 variants.
2 variants.

Muitas pazīšanas zīme ir apstiprināta ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.218, 11.08.1994.

Zīmes izmērs ir 54×42 mm.

Īpašo brīvprātīgo vienību kārtības sargu nozīme-žetons.

Īpašo brīvprātīgo vienību Informācijas nodaļas darbinieku nozīme-žetons.

 Nozīme uz tumša fona (vara krāsā) – bija Īpašo brīvprātīgo vienību Informācijas nodaļas (dublējošā) nozīme. Apstiprināta tikai ar Īpašo brīvprātīgo vienību štāba Informācijas nodaļas vadītāja rīkojumu un nēsājama aiz atloka. Tādas bija tikai Īpašo brīvprātīgo vienību Informācijas nodaļai un ar attiecīgās nodaļas saistītiem brīvprātīgajiem.

Robežsargu brigādes krūšu zīme (līdz 1940.gadam).

Krūšu zīme tika dibināta 1928.gadā.

Krūšu nozīmes pamatā ir stilizēts – ornamentāls rombveida jeb dāmu vairogs. Tā detaļas atrodas uz apzeltītas rombveida plāksnes. Vairoga centrā iestrādāts karstas emaljas robežstaba atveids ar triju ozolzaru salikumu tā augšdaļā. To balsta sarkanas karstas emaljas lauva un sudrabots grifs, kura ķepās ielikti apzeltīti ieslīpi pacelti zobeni. Vairoga lejasdaļā iestrādātas dekoratīvās plāksnes detaļas ar gada skaitli „1∙VI∙28∙” un triju ozolzaru salikums. Vairoga augšdaļā uzlikts neliela izmēra zaļas karstas emaljas apzeltīts vairogs ar iestrādātu apzeltītu dekoratīvo burtu „ R “.

Robežsargu brigādes krūšu zīme.

Zīmes miniatūra.
Kreisā pusē zīmes miniatūra.
Krūšu zīmes apliecība.

Krūšu nozīme izgatavota no sudraba ar apzeltītām detaļām.
Izmērs – 49,5X42 mm.
Svars bez uzgriežņa – 19,6 gr.
Nozīmes reversa augšdaļā iegravēts kārtas numurs.
Izgatavotājs – „KALVIS”, Rīga.

Pie civiluzvalka atļauts nēsāt proporcionāli samazināta dizaina nozīmes miniatūru – atloka nozīmi.

Tā izgatavota no sudraba ar apzeltītām detaļām.
Izmērs – 33,5X29 mm.
Svars bez uzgriežņa – 8,0 gr.
Izgatavotājs – „KALVIS”, Rīga.

Nacionālo bruņoto spēku komandiera pavēle nr.277

1995. gada 1. decembrī

Par LR Robežsargu brigādes krūšu nozīmes apstiprināšanu

Lai celtu uz Latvijas Republikas valsts robežas dienējošo karavīru pašapziņu un akceptētu viņu piederību Latvijas Republikas Robežsargu brigādei, Robežsargu brigādes štābā tiek atjaunota bijušā Robežsargu brigādes krūšu nozīme ar nelielām izmaiņām, kura ir apstiprināta šā gada 29. augustā Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Simbolikas komisijā.

Pamatojoties uz augstāk minēto, pavēlu:

1. Apstiprināt Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmes nolikumu (skat. pielikumā).

2. Atļaut nēsāt Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmi Robežsargu brigādes karavīriem saskaņā ar Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmes nolikuma prasībām.

3. Ar šo pavēli iepazīstināt visus NBS karavīrus.

NBS komandiera p.v.i.

ZS pulkvedis J.Eihmanis

Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmes nolikums

1. Turpinot Latvijas Republikas robežapsardzības tradīcijas un atzīmējot Latvijas Republikas Robežapsardzības atjaunošanu, ar nelielām izmaiņām tiek atjaunota Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīme (skat. pielik.nr.2, nr.3).

Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmi apstiprina Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīme ir Latvijas Republikas Robežsargu brigādes atšķirības zīme, kuru piešķir pēc zināma dienesta laika robežapsardzībā.

2. Tiesības piešķirt Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmi ir Robežsargu brigādes komandierim.

2.1. Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmi piešķir Latvijas Republikas robežsargiem, kuri robežapsardzībā nodienējuši ne mazāk par trijiem gadiem. Robežsargu brigādes komandierim Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīme piešķirama pēc viņa apstiprināšanas amatā.

2.2. Pēc Robežsargu brigādes štāba, Robežsargu brigādei pakļauto daļu iesniegtā ieteikuma Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmi var piešķirt arī:

2.2.1. Nacionālo bruņoto spēku ieroču šķiru karavīriem, tiesībaizsargājošo struktūru amatpersonām un civilpersonām par nopelniem Latvijas Republikas valsts robežas apsardzībā;

2.2.2. ārvalstu karavīriem, amatpersonām un iedzīvotājiem par nopelniem Latvijas Republikas valsts robežapsardzības stiprināšanā, sniedzot palīdzību Latvijas Republikas robežsargiem.

3. Personām, kurām piešķirtas Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmes, tās nēsāšana nav obligāta, bet tiesības tās nēsāt paliek arī pēc izstāšanās no robežapsardzības. Pie civiluzvalka atļauts nēsāt nozīmi samazinātā veidā (izm. 28 mm x 32 mm).

Nozīme nēsājama pie formas tērpu kabatas krūšu kreisajā pusē (skat. pielik. nr.1) vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmi var nēsāt pie visu veidu formas tērpiem.

4. Virsnieki un v/d robežsargi zaudē tiesības nēsāt Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmi, ja ir atvaļināti no dienesta uz Goda tiesas lēmuma pamata vai disciplinārā kārtā, vai nodevuši personīgo piešķirto nozīmi nēsāšanai citai personai.

5. Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīme tiek izgatavota centralizēti atbilstoši nozīmes aprakstam:

Nozīme sastāv no 42 mm plata un 48 mm gara stilizēta sudraba romba, kura centrā izvietots robežstabs nacionālajās krāsās. Staba augšgalā ir tumši zaļas krāsas emaljas baroka vairogs ar “R” burta attēlu. Robežstaba kreisajā pusē – tumši sarkans lauva un labajā – sudraba grifs uz zeltīta fona, kuri tur sakrustotus zeltītus zobenus attēlotā robežstaba priekšā. Nozīmes apakšdaļā stilizēts vairogs, uz kura robežapsardzības atjaunošanas datums reljefā: “13 XII 1991”.

Nozīmes stilizētā romba iekšpusē, tā augšdaļā un apakšdaļā atrodas kopnes no trīs ozollapām.

Nozīmes otrajā pusē nozīmes kārtas numurs ar sudraba raudzi. Nozīme pieskrūvējama.

6. Par Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmes piešķiršanu tiek paziņots svinīgos apstākļos (par nēsāšanas tiesību zaudēšanu tiek paziņots ierindas priekšā) ar Robežsargu brigādes komandiera pavēli, izdarot par to atzīmes robežsargu dienesta gaitu sarakstā, ierakstot dienesta apliecībā un izsniedzot ar Robežsargu brigādes komandiera parakstu un zīmoga apstiprinātu apliecību (skat. pielik. nr.4). Apliecība tiek reģistrēta īpašā grāmatā.

7. Dienējot Robežsargu brigādē, no krūšu nozīmēm pirmā novietojama Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīme, pārējās – vertikāli zem tās, izņemot augstākstāvošās instances piešķirto krūšu nozīmi, kura izvietojama virs Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmes.

1.Valmieras robežsargu bataljona krūšu zīme.

Nozīmes pamatā patinēta melhiora ozolzaru vainags ar trim zeltainām zvaigznēm tā augšdaļā, uz kura uzlikts uzlecošas saules atveids. Uz saules 45 grādu leņķī ar asmeni uz augšu pacelts zobens. Vainaga lejasdaļā stipri izteikts zaru savijums, izmantojot lentu, uz kuras abreviatūra “VRB”.

Krūšu nozīme tika izgatavota no melhiora, saules atveids un zvaigznes no misiņa.
Izmērs – 51X39 mm.
Svars bez uzgriežņa – 15,6 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Robežsardzes Valmieras pārvaldes krūšu zīme.

Nozīmes pamatā patinēta melhiora ozolzaru vainags ar trim zeltainām zvaigznēm tā augšdaļā, uz kura uzlikts uzlecošas saules atveids. Uz saules 45 grādu leņķī ar asmeni uz augšu pacelts zobens. Vainaga lejasdaļā stipri izteikts zaru savijums, izmantojot lentu, uz kuras abreviatūra “VAP”.

Krūšu nozīme tika izgatavota no melhiora, saules atveids un zvaigznes no misiņa.
Izmērs – 51X39 mm.
Svars bez uzgriežņa – 15,6 gr.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

2.Viļakas robežsargu bataljona krūšu zīme.

Nozīmes pamatā ovāls vairogs, kas lejasdaļā ieskauts ar ozolzaru pusvainagu apvītu ar karstas emaljas lentu Latvijas nacionālajās krāsās. Pusvainags lejasdaļā sastiprināts ar zaru savijumu. Vairoga augšdaļā karstas emaljas robežstaba atveids Latvijas nacionālajās krāsās ar iestrādātu zeltītu skaitli „2″, kas apzīmē bataljona kārtas skaitli – 2. Viļakas robežsargu bataljons. Uz robežstaba atveida uzlikts sarkanas karstas emaljas lentas dekors ar zeltītu abreviatūru „VRB”. Ovālā vairoga centrā iestrādāts stilizēts baroka tipa zaļas karstas emaljas vairogs, kas ierāmēts ar zeltainu kanti. Vairoga lejasdaļā sadalīts zeltains gadskaitlis „13 XII 91″. Vairoga centrā uzlikts sudrabains grifs ar paceltu zobenu.

Krūšu nozīme izgatavota no tombaka, grifs no melhiora.
Izmērs – 45X36 mm.
Svars bez uzgriežņa – 22,3 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

3.Ludzas robežsargu bataljona krūšu zīme.

1 variants.
2 variants.

Krūšu nozīme izgatavota no melhiora. Vairogs, zvaigznes, zobens un atslēga izgatavotas no tombaka.
Izmērs -51X51 mm.
Svars bez uzgriežņa – 26,8 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

3.Ludzas robežsargu bataljona krūšu nozīme. Nozīmes pamatā sudrabaina ovālas formas ordeņa zvaigzne, uz kuras uzlikts karstas emaljas ordeņa jeb dzelzs krusts Latvijas nacionālajās krāsās ar dzeltenas karstas emaljas sadalītu abreviatūru „3 L R B”. Uz krusta uzlikts pusapaļais jeb spāņu vairogs, kas ierāmēts ar zeltainu kanti. Tā augšpusē atrodas trīs zeltainas zvaigznes. Vairoga centrā iestrādāts karstas emaljas robežstaba atveids Latvijas nacionālajās krāsās. Vairoga lejasdaļā – sarkanas karstas emaljas cietokšņa sienas atveids, virs tās zilas karstas emaljas skaidru debesu atveids. Uz vairoga uzlikti ieslīpi sakrustoti zobens un atslēga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

4.Daugavpils robežsargu bataljona krūšu zīme.

Zīmes miniatūra.

4.Daugavpils robežsargu bataljona krūšu nozīme. Nozīmes pamatā karstas emaljas auseklītis Latvijas nacionālajās krāsās, starp kura stariem iestrādāti divi zobeni ar asmeņiem uz leju. Auseklīša staros iestrādāta sadalīta abreviatūra „4 D R B”. Uz auseklīša uzlikts pusapaļais jeb spāņu vairogs, ieskauts ar diviem zaļas karstas emaljas ozola zariem. Vairoga dizaina pamatā ir zilas karstas emaljas Daugavpils pilsētas ģerbonis ar baltas karstas emaljas upes atveidu, sudrabotiem cietokšņa sienas fragmentiem un lotosa zieda atveidiem. Ģerbonis papildināts ar karstas emaljas robežstaba atveidu vertikāli centrā, bet augšdaļā ar iestrādātu sadalītu gadskaitli „1991 13 XII”.

Krūšu nozīme izgatavota no melhiora.
Izmērs -52X52 mm.
Svars bez uzgriežņa – 27,6 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Pie civiluzvalka atļauts nēsāt arī nozīmes miniatūru – atloka nozīmi, kas izgatavota no melhiora.
Izmērs – 26,5X21 mm.
Svars bez uzgriežņa – 7,2 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

4.Daugavpils robežsargu bataljona krūšu nozīmes projekts tika izveidots 1992.gada beigās. 1993.gada sākumā to sāka izsniegt virsniekiem un virsdienesta karavīriem. Krūšu nozīmes miniatūru izsniedza obligātā dienesta karavīriem. Krūšu nozīmes projekts netika iesniegts apstiprināšanai, kā rezultātā, pēc robežsargu brigādes komandiera attiecīga rīkojuma dokumenta saņemšanas, krūšu nozīmes nēsāšana tika pārtraukta.

5.Jelgavas robežsargu bataljona krūšu zīme.

1 variants.
2 variants.

Krūšu nozīme izgatavota no tombaka, bet mazākā izmēra krusts un vairogs izgatavots no melhiora.
Izmērs – 42X43 mm.
Svars bez uzgriežņa – 17,4 gr.
Izgatavotājs – „KALVIS”, Rīga.

5.Jelgavas robežsargu bataljona krūšu nozīme. Nozīmes pamatā zeltains liesmveida staru atveids, uz kura uzlikts karstas emaljas Latvijas nacionālajās krāsās vienādu malu jeb Šveices krusts ar zeltītu iekantējumu, uz kura uzlikts mazāka izmēra sudrabains vienādu malu krusts ar iestrādātu sadalītu abreviatūru „J R P” un gadskaitli „1991″. Uz krusta uzlikts zilas karstas emaljas pusapaļais jeb spāņu vairogs ar sudrabainu aļņa atveidu – Jelgavas pilsētas ģerboņa dizaina pamatelementu. Nozīmes reversa lejasdaļā iegravēts kārtas numurs.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

6.Liepājas robežsargu bataljona krūšu zīme.

6.Liepājas robežsargu bataljona krūšu nozīme. Nozīmes pamatā krapināta melhiora ovālais vairogs, apvīts ar zaļas lakas ozolzaru savijumu. Uz vairoga atrodas stilizēts sarkanas lakas atslēgu krusts, kura staros iestrādātas trīs sudrabainas zvaigznes, sadalīta abreviatūra „R B” un gadskaitlis „1991.”. Vairoga centrā iestrādāts zaļas un sarkanas lakas Liepājas pilsētas ģerbonis.

Krūšu nozīme tika izgatavota no melhiora.
Izmērs – 54X54 mm.
Svars bez uzgriežņa – 29,0 gr.
Izgatavotājs – „ DAIĻRADE”, „LABORA”, Liepāja.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Robežsardzes Ventspils pārvaldes krūšu zīme.

Robežsargu Ventspils pārvaldes krūšu nozīme. Nozīmes pamatā četru stūru sudrabaina ordeņa zvaigzne, uz kuras atrodas balta karstas emaljas enkura krusts. Uz krusta uzlikts trīsstūra jeb gotiskais vairogs, ieskauts diviem zeltainiem ozolzariem sastiprinātiem vairoga lejasdaļā. Vairogā iestrādāti zilas karstas emaljas jūras un gaiši zilas karstas emaljas debesu atveidi, kā arī baltas karstas emaljas Ventas upes atveids. Vairoga centrā ieslīpi sakrustots zeltains zobens ar asmeni uz leju un atslēga.

Krūšu nozīme tika izgatavota no melhiora. Vairogs, zobens un atslēga – no tombaka.
Izmērs – 46X46 mm.
Svars bez uzgriežņa – 24,1 gr.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Robežsardzes Rīgas atsevišķā robežkontroles punkta krūšu zīme.

Rīgas atsevišķā robežkontroles punkta krūšu nozīmes pamatā sudrabains nedaudz pulēts ugunskrusts, kura starus savieno aukstas emaljas ozolu zaru savijums, izvietots pretī pulksteņa rādītāju virzienam. Uz ugunskrusta uzlikts stipri stilizēts krapināta un patinēta melhiora pusapaļais jeb spāņu vairogs ar trim zeltītām zvaigznēm tā augšdaļā, ar karstas emaljas robežstaba atveidu vertikāli centrā, kuru balsta sarkanas karstas emaljas lauva un sudrabains grifs. Vairoga lejasdaļā iestrādāts lentas veidojums ar uzrakstu „RĪGA”.

Krūšu nozīme izgatavota no melhiora, zvaigznes – no tombaka.
Izmērs – 46,5X46,5 mm.
Svars bez uzgriežņa – 22,6 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Robežsardzes Rīgas pārvaldes krūšu zīme.

1 variants.

Krūšu nozīme izgatavota no melhiora, zvaigznes – no tombaka.
Izmērs – 46,5X46,5 mm.
Svars bez uzgriežņa – 22,6 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

2 variants.

Izgatavota no sudraba ar apzeltītām zvaigznēm un apzeltītu lentas veidojumu.
Izmērs – 47X47 mm.
Svars bez uzgriežņa – 25,8 gr.

Rīgas pārvaldes krūšu nozīmes pamatā sudrabains nedaudz puklēts ugunskrusts, kura starus savieno aukstas emaljas ozolu zaru savijums, izvietots pretī pulksteņa rādītāju virzienam. Uz ugunskrusta uzlikts stipri stilizēts krapināta un patinēta melhiora pusapaļais jeb spāņu vairogs ar trim zeltītām zvaigznēm tā augšdaļā, ar karstas emaljas robežstaba atveidu vertikāli centrā, kuru balsta sarkanas karstas emaljas lauva un sudrabains grifs. Vairoga lejasdaļā iestrādāts lentas veidojums ar uzrakstu „RĪGA”.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Robežsardzes Rēzeknes mācību centra krūšu zīme.

Rēzeknes mācību centra krūšu nozīmes pamatā ovāls vairogs, kurš no sāniem ieskauts ar ozolzaru vainagu. Uz vairoga atrodas sudrabains pleznu jeb lielgabalu krusts, uz kā uzlikts zeltains stilizēts trīsstūra jeb gotiskais vairogs. Vairoga augšējā daļā iestrādātas trīs zvaigznes, lejasdaļā iestrādāts lentas savijums ar abreviatūru „RMC”. Vairoga centrā iestrādāts grifs ar neliela izmēra karstas emaljas trīsstūra jeb gotisko vairogu Latvijas nacionālajās krāsās. Grifs balsta sarkani-baltas karstas emaljas robežstaba atveidu.

Krūšu nozīme izgatavota no melhiora, bet vairogs izgatavots no tombaka.
Izmērs – 44X40 mm.
Svars bez uzgriežņa – 23,9 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Rēzeknes robežsargu skolas krūšu zīme.

Krūšu zīmes apliecība.

Rēzeknes robežsargu skolas krūšu nozīmes pamatā zaļas karstas emaljas ozolzaru vainags, uz kā uzlikts sudrabains pleznu jeb lielgabalu krusts. Uz krusta uzlikts stilizēts baroka tipa baltas karstas emaljas vairogs, kas ierāmēts ar sudrabainu kanti. Vairoga augšējā daļā uzliktas trīs zvaigznes. Lejasdaļā uzlikts lentas savijums ar abreviatūru „RRS”. Vairoga centrā uzlikts grifs ar neliela izmēra karstas emaljas trīsstūra jeb gotisko vairogu Latvijas nacionālajās krāsās. Grifs balsta sarkani-baltas karstas emaljas robežstaba atveidu.

Krūšu nozīme izgatavota no melhiora, bet vairogs izgatavots no tombaka.
Izgatavotājs – „KALVIS”, Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Robežsardzes koledžas krūšu zīme.

Valsts robežsardzes koledžas krūšu nozīmes pamatā ovāls vairogs no apzeltīta sudraba. Vairogu ierāmē uzliktais patinēta sudraba ozolzaru vainags. Tā lejasdaļā divās rindās uz apzeltītas sudraba lentas savijuma izvietots uzraksts „ROBEŽSARDZES KOLEDŽA”. Uzraksts izvietots uz apzeltītas sudraba lentas savijuma. Vainaga augšējā daļā uzliktas trīs zvaigznes no apzeltīta sudraba. Vairoga centrā uzlikts karstas emaljas robežstaba atveids, uz kā uzlikts zilas karstas emaljas pusapaļais jeb spāņu vairogs ar sudrabainu grifa atveidu ar neliela izmēra karstas emaljas trīsstūra jeb gotisko vairogu Latvijas nacionālajās krāsās. Līdzīgi kā Rēzeknes pilsētas ģerboņa dizainā (Rēzeknes ģerbonī grifs ir zeltains). Uz staba apakšējās daļas izvietots atvērtas grāmatas atveids ar iestrādātu sadalītu gada skaitli „16.06. 1992.” izgatavotu no sudraba.

Krūšu nozīme izgatavota no sudraba ar apzeltītām detaļām.
Izmērs – 58X42 mm.
Svars bez uzgriežņa – 35,9 gr.
Izgatavotājs – „KALVIS”, Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Robežsardzes Aviācijas dienesta atpazīšanas zīme.

1 variants.
2 variants.

Robežsardzes koledžas kvalifikācijas zīme.

Valsts robežsardzes koledžas kvalifikācijas krūšu nozīmes pamatā stilizēts baroka tipa vairogs no krapināta apzeltīta sudraba, ierāmēts ar zeltainu kanti. Vairoga augšdaļā iestrādātas trīs dzeltenas karstas emaljas zvaigznes, bet tā lejasdaļā iestrādāts uzraksts divās rindās „ROBEŽSARGU KOLEDŽA”. Vairoga centrā iestrādāti divi zaļas karstas emaljas ozolzari ar karstas emaljas Latvijas nacionālajās krāsās lentas savijumu. Virs ozolzariem iestrādāti sarkanas karstas emaljas lauva un sudrabots grifs, kuri balsta sarkani-baltas karstas emaljas robežstaba atveidu.

Krūšu nozīme izgatavota no krapināta apzeltīta sudraba.
Izmērs – 36,5X28,5 mm.
Svars bez uzgriežņa – 10,9 gr.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu labās kabatas.

Robežsardzes skolas kvalifikācijas zīme.

1 variants.

Pirmā varianta krūšu nozīme izgatavota no krapināta sudraba.
Izmērs – 36,5X29 mm.
Svars bez uzgriežņa – 11,0 gr.
Izgatavotājs – „KALVIS”, Rīga.

2 variants.

Otrā varianta krūšu nozīme izgatavota no patinēta krapināta sudraba.
Izmērs – 37X29 mm.
Svars bez uzgriežņa – 12,3 gr.
Izgatavotājs – „DAIĻRADE RC “, Rīga.

Valsts robežsardzes koledžas robežsargu skolas kvalifikācijas krūšu nozīmes pamatā stilizēts baroka tipa krapināta sudraba vairogs, ierāmēts ar sudrabainu kanti. Vairoga augšdaļā iestrādātas trīs dzeltenas karstas emaljas zvaigznes, bet tā lejasdaļā – uzraksts divās rindās „ROBEŽSARGU SKOLA” . Vairoga centrā iestrādāti divi zaļas karstas emaljas ozolzari ar karstas emaljas Latvijas nacionālajās krāsās lentas savijumu. Virs ozolzariem iestrādāti sarkanas karstas emaljas lauva un sudrabots grifs, kuri balsta sarkani-baltas karstas emaljas robežstaba atveidu.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu labās kabatas.

Robežsardzes Imigrācijas dienesta žetons.

Robežsardzes zīme – “Robežsargu dzimtas kopa”.


Zīmes izveidošanas iniciators bija pulkvedis Sviklis. Zīmi pasniedza bijušajiem pirmās republikas robežsargiem un to radiniekiem un tiem cilvēkiem kuri vāc un apkopo informāciju par pirmās republikas robežsargiem kuri ir dienējuši robežsardzē.

Robežsardzes prezentācijas zīme.

Robežsardzes Ventspils pārvaldes prezentācijas zīme.

Militārās:

Aizsardžu krūšu zīme.

Pamatā astoņstūraina oksidēta sudraba plāksnīte. Tās laukumā uzlikta latviešu ornamentālā zīme – Auseklītis, kura zari emaljēti divās joslās: viena dzeltenā krāsā, otra – zaļā. Auseklīša centrā balti emaljēti savīti burti “L A” (Latvijas aizsardzes). Starp krusta zariem plāksnītei reljefi ornamenti. Nozīmei aizmugurē pielodēta aizdare – saspraužama.

Šāda tipa aizsardžu nozīmes apstiprināja 1935.g., kad ieviesa jaunu formas tērpu. Līdz 1935.g. katra novada aizsardzēm bija sava “saktas” tipa nozīme. No 1935.g. visām aizsardžu nodaļām bija vienota nozīme. Krūšu zīmes pasniedza līdz 1940.gadam, kad aizsargu organizāciju likvidēja.

Garums – 25mm

Platums – 25mm

Zemessardzes štāba krūšu zīme.

1 variants.
2 variants, averss.
2 variants, reverss.

Zemessardzes štāba krūšu zīmi izstrādājis Voldemārs Eihenbaums un mākslinieks Igors Minajevs.

Zemessardzes štāba 62.Padomnieku rotas krūšu zīme.

Zemessardzes Štāba bataljona krūšu zīme.

Averss.
Reverss.

Krūšu zīmes pasniedza līdz 2002.gadam, kad bataljons tika likvidēts.

Zemessardzes 1.Rīgas apriņķa brigādes krūšu zīme.

No 2003.gada janvāra 1.Rīgas apriņķa brigāde tika pārdēvēta par 1.Rīgas apriņķa kājnieku brigādi, taču krūšu zīme netika mainīta un palika tāda pati kā iepriekš.

Krūšu zīmes pasniedza līdz 2003.gadam, kad brigāde tika likvidēta.

Zemessardzes 2.Vidzemes novada brigādes krūšu zīme.

No 2003.gada janvāra 2.Vidzemes novada brigāde tika pārdēvēta par 2.Vidzemes novada kājnieku brigādi, taču krūšu zīme netika mainīta un palika tāda pati kā iepriekš.

Krūšu zīmes pasniedza līdz 2003.gadam, kad brigāde tika likvidēta.

Zemessardzes 3.Latgales novada brigādes krūšu zīme.

No 2003.gada janvāra 3.Latgales novada brigāde tika pārdēvēta par 3.Latgales novada kājnieku brigādi, taču krūšu zīme netika mainīta un palika tāda pati kā iepriekš.

1 variants.
2 variants.
3 variants, averss.
3 variants, reverss.

Krūšu zīmes pasniedza līdz 2003.gadam, kad brigāde tika likvidēta.

Zemessardzes 5.Zemgales novada brigādes krūšu zīme.

1 variants.
2 variants.

Krūšu zīmes pasniedza līdz 2002.gadam, kad brigāde tika likvidēta.

Zemessardzes 61.Atsevišķās pasniedzēju-instruktoru rotas krūšu zīme.

Krūšu zīmes pasniedza līdz 2003.gadam, kad rota tika likvidēta.

Civilās:

Valsts statistikas pārvaldes 4.tautas skaitīšanas goda zīme.

1935.gadā notika tautas skaitīšana un Valsts statistiskā pārvalde tiem, kas bez atlīdzības piedalījās šajā pasākumā, piešķīra īpašas 4.tautas skaitīšanas goda zīmes. Goda zīmes bija darinātas no sudraba.

Medaļas.

Militārie apbalvojumi:

“Atzinības goda zīme” – Aizsardzības ministra apbalvojums.

Apbalvojuma apliecība.
Kastīte kādā pasniedz apbalvojumu, aizvērta.
Atvērta kastīte.

LR aizsardzības ministra apbalvojums “Atzinības Goda Zīme” dibināts 1996. gadā.
To piešķir kā atzinības apliecinājumu par nopelniem valsts bruņoto spēku veidošanā un nostiprināšanā, militāri patriotiskajā audzināšanā, valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos, sagatavojot tos savas valsts un zemes nelokāmai aizstāvēšanai.

“Atzinības Goda Zīme” ir veidota no sudraba; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm. Medaļas aversā ir redzama senlatviešu koka pils, tai apkārt ir uzraksts: “ATZINĪBAS GODA ZĪME”, medaļas reversā vidū ir uzraksts: “AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS”.
Medaļa ir iekārta 32 mm platā zilā, ar divām vertikālām sudraba svītrām cauraustā, lentē.
Medaļas ir numurētas.

Apbalvojumu “Atzinības Goda Zīme” piešķir LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli. Kandidatūras apbalvojuma “Atzinības Goda Zīme” piešķiršanai izskata un iesniedz ministram ar ministra pavēli apstiprinātā, LR Aizsardzības ministrijā izveidotā apbalvojumu izskatīšanas komisija. Kandidatūras apbalvošanai ar “Atzinības Goda Zīmi” ieteic Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apakšvienību komandieri ar NBS štāba priekšnieka un NBS komandiera akceptu, LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki, departamentu direktori, patstāvīgo nodaļu vadītāji, ministrijas padotībā esošo institūciju vadītāji, iesniedzot ieteikuma dokumentus apbalvojumu izskatīšanas komisijai.

Medaļu “Atzinības Goda Zīme” personai piešķir tikai vienu reizi.

Medaļa “Atzinības Goda Zīme” ir augstākais aizsardzības ministra apbalvojums. Medaļa nēsājama aiz valsts apbalvojumiem krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā 10 mm platu lentes atgriezumu.

“Goda zīme” – NBS Štāba bataljona komandiera apbalvojums.

NBS Štāba bataljona komandiera apbalvojums “Goda zīme”, veltīts NBS Štāba bataljona atjaunošanas desmitajai gadadienai, dibināts 2001. gadā sakarā ar bataljona atjaunošanas desmito gadadienu 2002. gada 1. februārī.

“Goda zīmi” piešķir bataljona komandieris kā atzinības apliecinājumu par nopelniem NBS Štāba bataljona attīstībā.

“Goda zīmi” piešķir NBS štāba un citām NBS militārpersonām, atvaļinātām militārpersonām, ārvalstu militārpersonām un civilpersonām, kas ar savu darbību veicinājušas bataljona veidošanos un attīstību, aktīvi piedalījušās bataljona personālsastāva audzināšanā.

Goda zīmi personai var piešķirt vienreiz. Goda zīmi pie formas tērpa nēsā krūšu kreisajā pusē. Goda zīme uzliekama aiz NBS spēku veidu apbalvojumiem.

“Par centību militārajā dienestā” – NBS komandiera goda zīme.

Goda zīme dibināta 1996. gada 2. oktobrī.
Pirmais NBS komandiera apbalvojums, ko piešķīra NBS komandieris militārpersonām, atvaļinātām militārpersonām, ārvalstu militārpersonām kā pateicību par ieguldījumu NBS veidošanā un attīstīšanā, valsts drošības sargāšanā, karavīru audzināšanā, par centību dienestā un kalpošanā savai valstij un zemei.
Goda zīme nēsājama krūšu kreisajā pusē.
Ikdienā nēsājams lentes atgriezums.
Goda zīme ir numurēta.

”Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā” – Aizsardzības ministra goda zīme.

Apbalvojuma apliecība.

LR aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme “Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā” dibināts 1999.gada 11.novembrī Latvijas armijas 80 gadu atcerei.  
To piešķir kā atzinības apliecinājumu par nopelniem valsts bruņoto spēku attīstībā, valstiskās apziņas veidošanā karavīros, priekšzīmīgā dienesta pienākumu pildīšanā.

Goda zīme ir veidota no sudraba; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm, biezums 3 mm.
Goda zīmes aversā apkārt zīmei ozollapu vainags (spēka simbols), virs tā krustoti zobens un šautene, vertikāli lielgabala stobrs (ieroči simbolizē bruņotos spēkus). Centrā virs ieročiem latviešu karavīru saulīte – kokarde (latviešu karavīru simbols).
Goda zīmes reversā apkārt zīmei ir uzraksts: “AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS”. Goda zīmes vidū ir uzraksts: “PAR IEGULDĪJUMU BRUŅOTO SPĒKU ATTĪSTĪBĀ”.
Medaļa ir iekārta 32 mm platā un 50 mm garā lentā. Zaļās krāsas lenta simbolizē aizsardzību un Latvijas zemi; pa vidu lenta caurausta ar valsts karoga krāsām (valsts simbols, kas parāda aizsardzības ministru kā Latvijas valsts aizsardzības vadītāju).
Medaļas ir numurētas.

Apbalvojumu, Goda zīmi piešķir LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli.
Kandidatūras apbalvojuma piešķiršanai izskata un iesniedz aizsardzības ministram ar ministra pavēli apstiprināta LR Aizsardzības ministrijā izveidotā apbalvojumu izskatīšanas komisija. Kandidatūras apbalvošanai ieteic Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un ministrijas pakļautībā un pārziņā esošo institūciju vadītāji, pakļautības kārtībā iesniedzot ieteikuma dokumentus LR aizsardzības ministra sekretariātā.
Medaļu – Goda zīme “Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā” personai piešķir tikai vienu reizi.

Medaļa – Goda zīme “Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā” nēsājama aiz valsts apbalvojumiem un aizsardzības ministra apbalvojuma – medaļas “Atzinības Goda Zīme” krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā 10 mm platu lentes atgriezumu.

“Par kalpošanu tautai un Latvijai” – Sauszemes spēku/Zemessardzes komandiera goda zīme.

1.pakāpe, no zeltīta sudraba ar emaljas pildījumu.
1.pakāpes apliecība.
2.pakāpe, no sudraba.
3.pakāpe, no bronzas.

Par godu ZS desmitajai gadadienai 2001. gadā tika dibināts apbalvojums – goda zīme ar devīzi “Par kalpošanu tautai un Latvijai”.

Apbalvojumu piešķir Sauszemes spēku/Zemessardzes komandieris kā atzinības zīmi par nopelniem Sauszemes spēku/Zemessardzes attīstības veicināšanā un valsts aizsardzības stiprināšanā, par godprātīgu kalpošanu savai tautai un Latvijas valstij.

Apbalvojumam ir trīs pakāpes. 1. pakāpes goda zīmi var piešķirt militārpersonām, kas nodienējušas valsts aizsardzības struktūrās ierindas vai ārrindas dienestā ne mazāk kā desmit gadus, un civilpersonām. 2. pakāpes goda zīmi var piešķirt militārpersonām, kas nodienējušas valsts aizsardzības struktūrās ierindas vai ārrindas dienestā ne mazāk kā piecus gadus, un civilpersonām. 3. pakāpes goda zīmi var piešķirt militārpersonām, kas nodienējušas valsts aizsardzības struktūrās ierindas vai ārrindas dienestā ne mazāk kā trīs gadus, un civilpersonām.

Goda zīmi nēsā krūšu kreisajā pusē kā nākamo aiz valsts, ārvalstu, aizsardzības ministra, NBS komandiera apbalvojumiem un ZS nopelnu zīmes.

“Par kalpošanu Zemessardzei” – Zemessardzes komandiera apbalvojums.

1 pakāpe.
2 pakāpe.
2 pakāpes apliecība.
3 pakāpe, 1 variants.
3 pakāpe,
2 variants.
3 pakāpes apliecība, 1 variants.
3 pakāpes apliecība, 2 variants.

Apbalvojums tika dibināts 2004.gadā.

“Par nopelniem” – NBS komandiera goda zīme.

1 pakāpe.
2 pakāpe.
3 pakāpe.

Ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera ierosmi goda zīme “Par nopelniem” dibināta LR Nacionālo bruņoto spēku izveides desmitajā gadadienā 2001. gadā. Ievērojot augšanas principu, goda zīme “Par nopelniem” izveidota kā trīs pakāpju apbalvojums. Ar goda zīmi “Par nopelniem” apbalvo NBS komandieris. Goda zīmes pakāpi nosaka NBS komandieris, ņemot vērā apbalvojamās personas nopelnus. Tas ir atzinības apliecinājums personai par nopelniem NBS attīstībā, karavīru valstiskā un patriotiskā audzināšanā, valsts drošības sargāšanā, militāro tradīciju izkopšanā un uzticīgā kalpošanā savai valstij. Goda zīmi NBS komandieris var piešķirt NBS militārpersonām, ārrindas zemessargiem, ārvalstu militārpersonām, atvaļinātajām militārpersonām un civilpersonām.

“Par nopelniem” – Gaisa spēku komandiera goda zīme.

            1 pakāpe.
1 pakāpes miniatūra.
                 2 pakāpe.
2 pakāpes miniatūra.
                3 pakāpe.
3 pakāpes miniatūra.

Par godu Gaisa spēku izveides desmitajai gadadienai NBS Gaisa spēku komandieris 2002. gadā nodibināja goda zīmi “Par nopelniem”. Goda zīmei “Par nopelniem” ir trīs pakāpes.

Goda zīmi piešķir Gaisa spēku komandieris kā atzinības apliecinājumu par nopelniem Gaisa spēku attīstībā, karavīru valstiskā un patriotiskā audzināšanā, valsts drošības sargāšanā un militāro tradīciju izkopšanā, par uzticīgu kalpošanu savai valstij.

Goda zīmi var piešķirt GS militārpersonām, atvaļinātām militārpersonām un civilpersonām, kas ar savu darbu atbalstījušas un veicinājušas GS veidošanos.

Goda zīmei “Par nopelniem” ir trīs pakāpes.
1. pakāpe: sudraba ērglis un apzeltīti sudraba papildstari,
2. pakāpe: sudraba ērglis un sudraba papildstari,
3. pakāpe: sudraba ērglis un tumšas bronzas papildstari. Visām pakāpēm lentes ir vienādas. Katru goda zīmes pakāpi var piešķirt tikai vienu reizi.

Goda zīmi nēsā krūšu kreisajā pusē. Uz lentes atgriezuma 1. pakāpei ir zeltaina piecstūra zvaigznīte, 2. pakāpei – sudraba, 3. pakāpei – tumšas bronzas zvaigznīte.

“Par piedalīšanos starptautiskajās operācijās” – NBS komandiera piemiņas medaļa.

Nacionālo bruņoto spēku komandiera pavēle Nr.257

Rīgā 1997. gada 14. jūlijā

NBS štābs sadarbībā ar “Baltbat” ir izstrādājis medaļas aprakstu un nolikumu, kuru apstiprinājusi AM simbolikas komisija.

1. Medaļa ir NBS komandiera apbalvojums par godam izpildīto internacionālo dienestu, piedaloties starptautiskajās militārajās operācijās kopā ar citu armiju karavīriem, kā atzinība par karavīra veikto darbu.

2. Medaļu, pamatojoties uz NBS komandiera pavēli, piešķir visiem karavīriem, kas ne mazāk kā 45 diennaktis piedalījušies miera uzturēšanas vai kaujas operācijās kā aktīvi dalībnieki, kā arī ārvalstu militārpersonām, kas dienējušas LR NBS komandējošā sastāva pakļautībā vai kopējā apakšvienībā ar Latvijas karavīriem un ar savu darbību ir veicinājuši LR NBS attīstību.

3. Medaļas piešķiršanas un izsniegšanas kārtība:

3.1. Medaļu kandidātu sarakstu sastāda un iesniedz NBS J-1 pārvaldē kontingenta komandieris vai vecākais virsnieks;

3.2. NBS štāba J-1 pārvalde sagatavo un iesniedz NBS komandierim pavēles projektu un apliecības izskatīšanai un parakstīšanai un veic medaļu uzskaiti;

3.3. Medaļu par misiju piešķir tikai vienu reizi, bet atkārtotas piedalīšanās gadījumā karavīram tiek piešķirts misijas numurs (arābu cipariem), kas raksturo misiju skaitu. Ciparu izgatavo no tāda paša metāla kā medaļu un piestiprina pie medaļas lentas un lentas atgriezuma;

3.4. Ja karavīrs, pildot dienestu, ir parādījis īpašu drosmi, atjautību vai veicis varoņdarbu, tad medaļai pievieno divu krustotu zobenu zīmi, kuru nēsā uz medaļas lentas un lentas atgriezuma;

3.5. Medaļu pasniedz pēc atgriešanās Latvijā svinīgos apstākļos vai misijas vietā;

3.6. Citas valsts karavīriem medaļu pasniedz viņu valstī NBS pārstāvis vai pilnvarota persona;

3.7. Medaļu piešķir visiem karavīriem, ņemot vērā misijas ilgumu, bet nepiešķir tiem karavīriem, kuri misijas laikā ir izdarījuši rupjus disciplīnas pārkāpumus, noziegumus vai arī citā veidā grāvuši Latvijas valsts prestižu vai karavīra godu.

4. Medaļas un tās lentes atgriezuma apraksts:

4.1. Medaļa, misijas kārtas numurs un sakrustotie zobeni izgatavoti no dzeltena metāla.

4.2. Medaļa ir apaļas formas, diametrs – 32 mm, biezums – 3 mm, aversā reljefs, stilizēts zemeslodes attēls, uz tā sakrustoti zobens ar aso galu uz augšu un lauru zars, zobens virzīts no kreisās puses uz labo, bet lauru zars – pretējā virzienā.

4.3. Reversā – vidū uzraksts “Mieram un drošībai”, burtu izmērs – 3 mm, pa medaļas ārējo perimetru uzraksts “Par piedalīšanos starptautiskajās operācijās” un “NBS piemiņas medaļa”.

4.4. Medaļas lente ir divkrāsaina, 32 mm plata, gaiši zilā krāsā ar divām gareniskām 5 mm platām baltām svītrām, lentes garums – 45 mm. Uz lentas 5 mm attālumā uz augšējās malas var tikt novietoti sakrustoti zobeni, kuru garums – 18 mm, platums – 2 mm. Lentas vidū novieto misijas numuru, kura augstums ir 6 mm, bet platums – 1,5 mm.

5. Medaļas vietā var nēsāt lentes atgriezumu, tā platums – 8 mm, bet garums – 32 mm. Lentes atgriezumam tiek piestiprināti sakrustoti zobeni vai misijas numurs.

6. Medaļu nēsā krūšu kreisajā pusē atbilstoši nēsāšanas noteikumiem.

“Par sprāgstošu priekšmetu iznīcināšanu” – NBS komandiera apbalvojums.

“Par 600 sprāgstošu priekšmetu iznīcināšanu” – NBS komandiera apbalvojums.

“Par 1000 un vairāk sprāgstošu priekšmetu iznīcināšanu” – NBS komandiera apbalvojums.

“Sekmējot Latvijas dalību NATO” – Aizsardzības ministra piemiņas medaļa.

Piespraude ko ikdienā nēsā civilpersonas un militārpersonas pie civilā apģērba.

LR aizsardzības ministra apbalvojums – piemiņas medaļa „Sekmējot Latvijas dalību NATO” dibināts 2004.gada 19.martā sakarā ar Latvijas uzņemšanu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā – NATO.
Piemiņas medaļa tiek piešķirta kā atzinības apliecinājums par ieguldījumu Latvijas aizsardzības sistēmas attīstībā, veicinot Latvijas valsts dalību NATO.

Piemiņas medaļa ir veidota no bronzas; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm, biezums 3 mm. Tās aversā ir attēlota NATO simbolizējoša četrstaru zvaigzne ar apkārt izvietotiem dekoratīviem stariem. Gar malu pa visu perimetru – 2 mm bieza aploce aversā un reversā. Medaļas reversā – vidū uzraksts – “SEKMĒJOT LATVIJAS DALĪBU NATO”, apkārt pa perimetru ir uzraksts: “AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS”.
Piemiņas medaļa ir numurēta.
Piemiņas medaļa ir iekārta 32 mm platā un 50 mm garā lentā, kuras pamatā 15 mm plata valsts karoga sarkanā krāsa (karmīns) simbolizē Latviju, 15 mm plata zilā krāsa simbolizē NATO un lentas vidū to sadala 2 mm plata sudraba krāsas svītra, kas simbolizē taisnību, godīgumu un uzticību.

Pieteikumi apbalvošanai ar piemiņas medaļu tika pieņemti līdz 2004.gada 31.decembrim; pašreiz tās piešķiršana netiek turpināta.

Piemiņas medaļu personai piešķir tikai vienu reizi.
Šobrīd ar piemiņas medaļu ir apbalvotas 740 personas: Latvijas valsts un ārvalstu amatpersonas, LR Aizsardzības un LR Ārlietu ministriju darbinieki, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri, ārvalstu militārpersonas, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un citas personas.

Piemiņas medaļa nēsājama aiz valsts un aizsardzības ministra apbalvojumiem krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā 10 mm platu lentas atgriezumu, bet pie civilā tērpa piespraudi – 15 mm platu un 3 mm augstu tauriņsējuma lentīti. Civilpersonas ikdienā nēsā tikai piespraudi – tauriņsējuma lentīti.

“Zemessardzei 15 gadi” – Zemessardzes komandiera piemiņas medaļa.

Apbalvojuma apliecība.

Citi apbalvojumi:

Īpašās brīvprātīgo vienības.

“Goda zīme” – Latvijas Republikas Īpašo brīvprātīgo vienību štāba apbalvojums.

Apbalvojuma apliecība.

Latviešu strēlnieku apvienība.

“Latviešu strēlnieku apvienībai 20 gadi” – Latviešu strēlnieku apvienības jubilejas goda zīme.

Goda zīmes tehniskais un mākslinieciskais apraksts.jpg

Goda zīmes apliecības paraugs.jpg

Goda zīmes krāsainais un grafiskais attēlojums.jpg

Robežsardze.

“Otrās šķiras Robežsargu Atzinības krusts” – Valsts robežsardzes apbalvojums.

Apbalvojuma apliecība.

Valsts robežsardzes pavēle Nr.394

Rīgā 2001. gada 10. septembrī

Par otrās šķiras Robežsargu Atzinības krustu

Lai paustu atzinību robežsargiem un Valsts robežsardzes darbiniekiem, Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu un aizsardzības struktūru amatpersonām, kuras 1991.gadā sāka dienestu (darbu) šajās struktūrās vai arī viņu darbība bija saistīta ar robežsargu iesaukšanu aktīvajā dienestā un minēto amatpersonu darbs joprojām ir saistīts ar Latvijas valsts robežas apsardzību vai robežsargu apmācību, kā arī ārvalstu robežsargiem – Valsts robežsardzes atjaunošanas procesa dalībniekiem par augsto personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas valsts robežas apsardzības organizēšanā un īstenošanā, pamatojoties uz Robežsardzes likuma 8.panta ceturto daļu un Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra noteikumu Nr.460 “Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināra reglamenta” 9.4.apakšpunktu tiek dibināta krūšu zīme otrās šķiras Robežsargu Atzinības krusts. Šā apbalvojuma mākslinieciskais projekts ir apstiprināts ar Valsts heraldikas komisijas 2001.gada 29.maija sēdes lēmumu.

Saistībā ar augstāk minēto pavēlu:

1. Apstiprināt nolikumu “Par otrās šķiras Robežsargu Atzinības krustu”.

2. Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Finansu un nodrošinājuma pārvaldes priekšniekam nodrošināt otrās šķiras “Robežsargu Atzinības krusta”, apbalvojuma apliecību pasūtīšanu un izgatavošanu.

3. Kontroli pār pavēles izpildi uzdot Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšniekam.

4. Ar pavēli iepazīstināt Valsts robežsardzes personālu.

Valsts robežsardzes priekšnieks robežsardzes ģenerālis G. Dāboliņš

Nolikums
par otrās šķiras Robežsargu Atzinības krustu

I. Vispārīgie nosacījumi

1. Otrās šķiras Robežsargu Atzinības krusts ir dibināts 2001.gadā, sakarā ar Valsts robežsardzes atjaunošanas 10.gadadienu, kā apbalvojums robežsargiem un Valsts robežsardzes darbiniekiem, Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu un aizsardzības struktūru amatpersonām, kuras 1991.gadā sāka dienestu (darbu) šajās struktūrās vai arī viņu darbība bija saistīta ar robežsargu iesaukšanu aktīvajā dienestā un minēto amatpersonu darbs joprojām ir saistīts ar Latvijas valsts robežas apsardzību vai robežsargu apmācību, kā arī ārvalstu robežsargiem – Valsts robežsardzes atjaunošanas procesa dalībniekiem.

2. Otrās šķiras Robežsargu Atzinības krustu piešķir par izcilu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas valsts robežas apsardzības organizēšanā un īstenošanā.

Apbalvot ar otrās šķiras Robežsargu Atzinības krustu var:

2.1. Robežsargus un Valsts robežsardzes darbiniekus, kuri no 1991.gada līdz 1992.gada 30.jūnijam ir brīvprātīgi iestājušies Robežsardzē un nepārtraukti turpina dienestu (strādā) Robežsardzē;

2.2. Valsts robežsardzes, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu un aizsardzības struktūru darbiniekus, kuri 1991.gadā, brīvprātīgi uzsākot dienestu Robežsardzē, muitā un aizsardzības struktūrās, tika iesaistīti Latvijas valsts robežas apsardzības uzdevumu veikšanā un bez pārtraukuma turpina dienestu (strādā) Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēs un aizsardzības struktūrās;

2.3. ārvalstu robežsargus, kuri ir personīgi snieguši atbalstu Valsts robežsardzei.

II. Atzinības krusta piešķiršanas kārtība

3. Tiesības lemt par otrās šķiras Robežsargu Atzinības krusta piešķiršanu ir Valsts robežsardzes Apbalvojumu komisijai (turpmāk tekstā – Apbalvojumu komisija), kuras sastāvu ar pavēli nosaka Valsts robežsardzes priekšnieks.

4. Kandidātus apbalvošanai ar otrās šķiras Robežsargu Atzinības krustu ieteic Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes, teritoriālo pārvalžu un Robežsargu skolas (koledžas) priekšnieki, iesniedzot sarakstus apbalvošanai (atbilstoši Nolikuma 2.1. un 2.2.punktiem) Apbalvojumu komisijai. Valsts robežsardzes apbalvojamo sarakstiem pievienojams izraksts no kandidāta personīgās lietas par dienesta gaitu, disciplināriem sodiem un apbalvojumiem. Atsevišķos gadījumos var tikt izskatīti ieteikumi apbalvošanai, kas ir saņemti no Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes, Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņotu spēku vadības.

III. Atzinības krusta tehniskais un mākslinieciskais apraksts

5. Otrās šķiras Robežsargu Atzinības krustazīme izgatavota no sudraba, tās lielums ir 41 mm:

5.1. Krusta zīmes aversa pusē ir reljefi izcelts, zaļas emaljas klāts Austrijas lielgabalu krusts, kura ārēja mala ir ar sarkanu emalju un sudraba aplokojumu. Krusta zīmes centrā ir reljefi izcelts sudraba medaljons, uz kura zeltītā laukumā ir iespiesta Valsts robežsardzes emblēma. Emblēmu veido robežstaba attēls Latvijas karoga krāsās, virs robežstaba – puslokā trīs zeltītas piecstaru zvaigznītes. Robežstaba turētāji ir karmīnsarkans lauva labajā pusē un sudraba grifs kreisajā pusē. Zem robežstaba turētājiem ir stilizēts zaļu ozola lapu pinums un karmīnsarkana-balta-karmīnsarkana karoglenta.

Starp Krusta zīmes zariem ir divi sakrustoti šķēpi, kuru smailes vērstas uz augšu.

Krusta zīmes reversa puse ir gluda, tās centrā sudraba medaljons – reljefi izcelts ozollapu pinums, tā centrā ir reljefi izcelti cipari – 1991. Krusta zīmes apakšējā daļā ir iekalts tās kārtas numurs.

5.2. Krusta zīmes jostas augšdaļā ir austiņa, ar atveri tās centrā, zīmes savienošanai ar lentas turētāja gredzenu. Ozollapu pinuma raksta sudraba piekares gredzens savieno krusta zīmi ar caurvērtu lentas piekarriņķi.

6. Otrās šķiras Robežsargu Atzinības krusta lenta izgatavota no muarē auduma, lentas garums – 45 mm, platums – 32 mm. Otrās šķiras Atzinības krusta lentas garenass virzienā ieaustas trīs 10,6 mm platas svītras – balta-gaišzaļa-gaišzila.

7. Otrās šķiras Robežsargu Atzinības krusta piespraude izgatavota no sudraba, tās lielums ir 12 mm. Piespraudei aversa pusē ir reljefi izcelts, zaļas emaljas klāts Austrijas lielgabalu krusts, kura ārējā mala ir ar sarkanu emalju un sudraba aplokojumu. Krusta zīmes vidū ir reljefi izcelts sudraba medaljons, medaljona laukums ir apzeltīts. Starp Krusta zīmes zariem ir divi sakrustoti šķēpi, kuru smailes vērstas uz augšu.

IV. Atzinības krusta nēsāšanas tiesību izsludināšana un apliecināšana

8. Apbalvojumu komisijas lēmumu par apbalvošanu ar otrās šķiras Robežsargu Atzinības krustu apstiprina Valsts robežsardzes priekšnieks, kurš izdod pavēli par tā piešķiršanu.

9. Kopā ar otrās šķiras Robežsargu Atzinības krustu apbalvojamai personai tiek izsniegta apliecība ar tādu pašu kārtas numuru, kāds ir uz otrās šķiras Atzinības krusta. Apliecību ar parakstu un ģerboņa zīmogu apstiprina Valsts robežsardzes priekšnieks. Apliecību izsniegšana un reģistrācija “Valsts robežsardzes krūšu nozīmju (zīmju) reģistrā” ir Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Personāla dienesta kompetencē.

V. Atzinības krusta nēsāšanas nosacījumi

10. Otrās šķiras Robežsargu Atzinības krusts ir nēsājams pie formas tērpa krūšu kreisajā pusē aiz pirmās šķiras Atzinības krusta. Pie civiltērpa nēsā otrās šķiras Atzinības krusta piespraudi.

Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks robežsardzes pulkvedis Ā. Jansons

1394.JPG (39832 bytes)

4394.JPG (37766 bytes)

“Par Latvijas valsts robežas izbūvi” – Valsts robežsardzes nopelnu zīme.

Nopelnu zīme dibināta 2004.gadā.

“Valsts robežsardzei 80 gadu” – Valsts robežsardzes jubilejas zīme.

Valsts robežsardzes pavēle Nr.271

Rīgā 1999.gada 14.jūlijā

Par Valsts robežsardzes jubilejas zīmi “Valsts robežsardzei 80 gadu”

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 1998. gada 15. decembra noteikumu Nr. 460 “Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments” 9.4. apakšpunktu un Iekšlietu ministrijas 1999. gada 25. jūnija pavēli Nr. 690 “Par Valsts robežsardzes dibināšanas dienu”, lai stiprinātu robežsargu pašapziņu un stimulētu godprātīgu pienākumu veikšanu, kā arī atzīmētu Latvijas brīvvalsts robežsargu, Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Valsts robežsardzes sadarbības organizāciju vadītāju ieguldījumu Valsts robežsardzes attīstībā, Valsts robežas atjaunošanā un nostiprināšanā, Valsts robežsardzes Galvenā pārvalde ir izstrādājusi Valsts robežsardzes jubilejas zīmi “Valsts robežsardzei 80 gadu”. 1999. gada 7. maijā Jubilejas zīme ir apstiprināta Latvijas Valsts heraldikas komisijas sēdē.

Pamatojoties uz augstāk minēto, pavēlu:

1. Apstiprināt Valsts robežsardzes jubilejas zīmes “Valsts robežsardzei 80 gadu” nolikumu (sk. pielikumu).

2. Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu priekšniekiem un Rēzeknes robežsargu skolas priekšniekam līdz šā gada 10. oktobrim iesniegt Valsts robežsardzes Apbalvojumu komisijai robežsargu (Valsts robežsardzes darbinieku) sarakstus apbalvošanai ar Valsts robežsardzes jubilejas zīmi “Valsts robežsardzei 80 gadu” saskaņā ar Nolikuma prasībām.

3. Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšniekam līdz 1999.gada 1. novembrim organizēt 490 komplektu Valsts robežsardzes jubilejas zīmes “Valsts robežsardzei 80 gadu” izgatavošanu.

4. Valsts robežsardzes jubilejas zīmi “Valsts robežsardzei 80 gadu” ar Nr.1 (ar apliecību) nodot Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam, ar Nr.2 – Latvijas Kara muzejam.

5. Kontroli par pavēles izpildi uzdot Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšniekam.

6. Ar pavēli iepazīstināt Valsts robežsardzes personālu.

Valsts robežsardzes priekšnieks robežsardzes pulkvedis G. Dāboliņš

 

Apstiprināts

ar Valsts robežsardzes priekšnieka

1999. gada 14.jūlija pavēli Nr.271

Valsts robežsardzes jubilejas zīmes “Valsts robežsardzei 80 gadu” nolikums

1. Vispārējās nostādnes

Valsts robežsardzes jubilejas zīme “Valsts robežsardzei 80 gadu” (turpmāk tekstā Jubilejas zīme) ir dibināta 1999. gadā kā apbalvojums robežsargiem (Valsts robežsardzes darbiniekiem), kā arī kā cieņas apliecinājums militārpersonām un civilpersonām, sakarā ar 1919. gada 15. novembrī dibinātās Valsts robežsardzes 80. gadadienu.

2. Jubilejas zīmes piešķiršanas kārtība

2.1. Tiesības piešķirt Jubilejas zīmi ir Valsts robežsardzes Apbalvojumu komisijai (turpmāk tekstā – Apbalvojumu komisija), kura sastāv no Valsts

robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšnieka (komisijas priekšsēdētājs), teritoriālo pārvalžu (Rēzeknes robežsargu skolas) priekšniekiem (komisijas locekļi) un Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Personāla dienesta priekšnieka (sekretārs).

Robežsargu (Valsts robežsardzes darbinieku) sarakstus (Nolikuma 3.6., 3.7.) apbalvošanai (sk. 1. pielikumu) ar Jubilejas zīmi Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes un Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu (Rēzeknes robežsargu skolas) priekšnieki iesniedz Valsts robežsardzes Apbalvojumu komisijai (pēc stāvokļa uz 1999. gada 1. oktobri).

Nolikuma punktos 3.1., 3.3., 3.5. un 3.8. minēto personu sarakstus Jubilejas zīmes piešķiršanai Apbalvojuma komisijai iesniedz Valsts robežsardzes priekšnieks.

3. Jubilejas zīme tiek piešķirta:

3.1. Latvijas brīvvalsts robežsargiem.

3.2. Latvijas Republikas Ministru Padomes Sabiedrības drošības departamenta, Aizsardzības ministrijas, Aizsardzības spēku un Nacionālo bruņoto spēku vadītājiem, kuru vadībā (1991.-1998. gados) notika Robežsardzes izveide un nodošana Iekšlietu ministrijas pakļautībā (pārraudzībā): J.Baškeram (Ministru Padomes Sabiedrības drošības departamenta direktors 1991.g.), V.Sviklim (Ministru Padomes Sabiedrības drošības departamenta darbinieks, Aizsardzības spēku Robežsargu brigādes komandiera vietnieks 1991.-1994.g. (pēc nāves)), T.Jundzim (Aizsardzības ministrs 1991.-1993. g.), A. Krastiņam (Aizsardzības ministrs 1995.-1997. g.), D.Turlam (Aizsardzības spēku komandieris 1992.-1995. g. un Iekšlietu ministrs 1996-1997. g.) un J. Dalbiņam (Nacionālo bruņoto spēku komandieris 1994.-1998. g.).

3.3. Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas amatpersonām: Iekšlietu ministram, Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāram, Iekšlietu ministrijas Parlamentārajam sekretāram, Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāra vietniekiem, Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Struktūru darba koordinācijas grupas galvenajam inspektoram par Valsts robežas jautājumiem, Aizsardzības ministram, Aizsardzības ministrijas Valsts sekretāram, Nacionālo bruņoto spēku komandierim, Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšniekam, Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes komandierim un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes priekšniekam.

3.4. Latvijas Republikas Robežsardzes vadītājiem laika periodā no 1992.gada līdz 1999.gadam: I.Redisonam (Aizsardzības spēku Robežsargu brigādes komandieris 1992.-1994. g.), J.Ādamsonam (Aizsardzības spēku Robežsargu brigādes komandieris 1994. g.), L.Lasmanim (Aizsardzības spēku Robežsargu brigādes komandieris, Nacionālo bruņoto spēku Robežapsardzības spēku komandieris 1994.-1996. g.) un G.Dāboliņam (Nacionālo bruņoto spēku Robežapsardzības spēku komandieris, Iekšlietu Ministrijas Robežsardzes priekšnieks un Valsts robežsardzes priekšnieks no 1996.g.).

3.5. Nacionālās Aizsardzības akadēmijas rektoram, Latvijas Policijas akadēmijas rektoram un Latvijas Policijas akadēmijas Robežsardzes koledžas direktoram.

3.6. Valsts robežsardzes virsniekiem, kuri nodienējuši Valsts robežsardzē ne mazāk kā 5 gadus un kuriem nav spēkā esošu disciplināro sodu.

3.7. Valsts robežsardzes instruktoriem un darbiniekiem, kuri ieņem virsnieku amatus un ir nodienējuši (nostrādājuši) Valsts robežsardzē ne mazāk kā 5 gadus un kuriem nav spēkā esošu disciplināro sodu.

3.8. Citu valsts institūciju un ārvalsts robežsardzes vadītājiem.

4. Jubilejas zīmes tehniskais un mākslinieciskais apraksts

4.1. Jubilejas zīme (sk. 2. pielikumu) ir apaļās formas, izgatavota no tompaka; tās diametrs – 38 mm un biezums – 3 mm:

4.1.1. aversa pusē centrā ir reljefi izcelta Valsts robežsardzes emblēma (tās centrā izvietots robežstabs, virs robežstaba – puslokā trīs piecstaru zvaigznītes.

Robežstaba turētāji ir lauva labajā pusē un grifs kreisajā pusē. Zem robežstaba turētājiem ir stilizēts ozola lapu pinums un karoglente). Jubilejas zīmes apakšdaļā ir reljefi izcelti cipari “1919-1999” .

4.1.2. reversa pusē reljefi izcelts uzraksts – “VALSTS ROBEŽSARDZEI 80 GADU” un zem tā ir divas ozollapas.

4.1.3. Jubilejas zīmes apmales augšdaļā ir austiņa uz abām pusēm plīvojošas lentas formā ar atveri tās centrā zīmes savienošanai ar Lentas turētāja gredzenu.

Lentas turētāja centra reversā iekalts tās kārtas numurs. Lentas turētāja izmēri – 35 mm x 6 mm.

4.1.4. Lenta izgatavota no muarē auduma tumši zaļā krāsā. Lentas garums – 50 mm, platums – 32 mm.

Jubilejas zīmes lentas garenass virziena centrā ieausta 7 mm plata karmīnsarkana svītra.

5. Jubilejas zīmes nēsāšanas tiesību izsludināšana un apliecināšana

5.1. Apbalvojumu komisijas lēmumu par apbalvošanu ar Jubilejas zīmi apstiprina Valsts robežsardzes priekšnieks un izdod pavēli.

Izraksts no pavēles glabājams apbalvotā robežsarga (Valsts robežsardzes darbinieka) personas lietā.

5.2. Kopā ar Jubilejas zīmi apbalvojamai personai tiek izsniegta apliecība (sk. 3. pielikumu) ar tādu pašu kārtas numuru, kurš ir uz Jubilejas zīmes.

Apliecību ar parakstu un ģerboņa zīmogu apliecina: punktos 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. un 3.8. minētajām personām Valsts robežsardzes priekšnieks un punktos 3.6. un 3.7. Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes vai attiecīgās teritoriālās pārvaldes (Rēzeknes robežsargu skolas) priekšnieks.

Apliecību izsniegšana tiek reģistrēta “Valsts robežsardzes krūšu nozīmju (zīmju) reģistrā” un tā ir Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Personāla dienesta kompetencē.

6. Jubilejas zīmes nēsāšanas nosacījumi

6.1. Jubilejas zīme nēsājama pie formas tērpa krūšu kreisajā pusē. Gadījumos, kad persona ir apbalvota ar citiem apbalvojumiem (ordeņiem, medaļām, zīmēm), Jubilejas zīme novietojama pēdējā.

6.2. Jubilejas zīmes 8 mm platais lentas atgriezums ir nēsājams pie formas tērpa un civiltērpa.

7. Jubilejas zīmes izgatavošana un tās finansēšana

Izdevumi Jubilejas zīmes izgatavošanai sedzami no Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes budžeta finansu līdzekļiem.

Valsts robežsardzes Apbalvojumu komisijas priekšsēdētājs

robežsardzes majors N. Garbars

2R.JPG (43939 BYTES)

3R.JPG (43350 BYTES)

“Valsts robežsardzei 90 gadi” – Valsts robežsardzes jubilejas zīme.

Valsts robežsardzes noteikumi Nr.30

Rīgā 2009.gada 11.maijā

Valsts robežsardzes apbalvojuma “Valsts robežsardzei – 90 gadi” nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta pirmo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Valsts robežsardzes apbalvojuma “Valsts robežsardzei – 90 gadi” (turpmāk – Jubilejas zīme) aprakstu, piešķiršanas un nēsāšanas kārtību.

2. Jubilejas zīme (1.pielikums) dibināta ar mērķi – paust atzinību par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanā vai nelegālās migrācijas novēršanā, kā arī labiem dienesta (darba) rezultātiem un ieguldījumu Valsts robežsardzes attīstībā.

3. Jubilejas zīmi piešķir Valsts robežsardzes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kurām ir nepārtraukta izdiena Valsts robežsardzē 15 gadi, un darbiniekiem, ar kuriem noslēgts darba līgums un kuriem ir nepārtraukts darba stāžs Valsts robežsardzē 15 gadi, bijušajiem robežsargiem un darbiniekiem, kā arī citām valsts un ārvalstu iestāžu amatpersonām (darbiniekiem).

II. Jubilejas zīmes piešķiršanas kārtība

4. Kandidātus apbalvošanai ar Jubilejas zīmi var ieteikt Valsts robežsardzes priekšnieks, Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks, Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšnieks, Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu priekšnieki vai Valsts robežsardzes koledžas direktors, iesniedzot Valsts robežsardzes apbalvojuma piešķiršanas komisijai (turpmāk – komisija) ieteikumu apbalvošanai (2. pielikums).

5. Ieteikumus apbalvošanai ar Jubilejas zīmi izskata un lēmumu par Jubilejas zīmes piešķiršanu pieņem komisija.

6. Komisijas sastāvs:

6.1. komisijas priekšsēdētājs – Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšnieks;

6.2. komisijas priekšsēdētāja vietnieks – Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks;

6.3. komisijas locekļi – Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu priekšnieki, Valsts robežsardzes koledžas direktors un Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes priekšnieks.

7. Komisijas sekretariāta funkcijas nodrošina Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Personāla vadības dienests.

8. Komisija izskata ieteikumus apbalvošanai ar Jubilejas zīmi un lemj par Jubilejas zīmes piešķiršanu.

9. Komisijas sēdes sasauc komisijas priekšsēdētājs. Komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz puse no komisijas locekļiem.

10. Izvērtējot ieteikumu, komisija:

10.1. pārliecinās, vai amatpersona ieteikuma izskatīšanas brīdī nav uzskatāma par disciplināri sodītu;

10.2. pārliecinās par ieteikumā norādīto nopelnu atbilstību Jubilejas zīmes dibināšanas mērķim un to nozīmīgumu Latvijas valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanā vai nelegālās migrācijas novēršanā, vai Valsts robežsardzes attīstībā;

10.3. lemj par Jubilejas zīmes piešķiršanas pamatotību;

10.4. ja nepieciešams, ir tiesīga pieaicināt citas personas papildinformācijas sniegšanai.

11. Ja komisija lemj par Jubilejas zīmes piešķiršanu komisijas priekšsēdētājam, komisijas priekšsēdētāja vietniekam vai komisijas loceklim, viņš balsojumā nepiedalās.

12. Komisija lēmumu pieņem balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso divas trešdaļas klātesošo komisijas locekļu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Ja balso par Jubilejas zīmes piešķiršanu komisijas priekšsēdētājam, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja vietnieka balss.

13. Komisijas protokolus par apbalvošanu ar Jubilejas zīmi paraksta komisijas priekšsēdētājs, klātesošie komisijas locekļi un komisijas sekretārs. Komisijas protokolus par apbalvošanu ar Jubilejas zīmi apstiprina Valsts robežsardzes priekšnieks. Ja nolemts apbalvot Valsts robežsardzes priekšnieku, tas tiek atspoguļots atsevišķā Apbalvojuma piešķiršanas Komisijas protokolā par apbalvošanu ar Jubilejas zīmi un šo protokolu neapstiprina.

14. Kopā ar Jubilejas zīmi apbalvojamajai personai izsniedz apliecību (3.pielikums) ar tādu pašu kārtas numuru kā Jubilejas zīmei. Apliecību ar parakstu un ar ģerboņa zīmogu apliecina Valsts robežsardzes priekšnieks. Ja apliecību piešķir Valsts robežsardzes priekšniekam, apliecību ar parakstu un ar ģerboņa zīmogu apliecina Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšnieks.

15. Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Personāla vadības dienests nodrošina apliecību reģistrāciju Valsts robežsardzes apbalvojuma “Valsts robežsardzei – 90 gadi” reģistrācijas žurnālā (4.pielikums).

16. Vienu Jubilejas zīmi piešķir Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam krājumu papildināšanai.

III. Jubilejas zīmes tehniskais un mākslinieciskais apraksts

17. Jubilejas zīme izgatavota no sudraba, tās garums ir 39,3925, platums ir 40 mm, biezums ir 2 mm.

18. Jubilejas zīmes:

18.1. aversa centrā sudraba Valsts robežsardzes ģerbonis cilnī. Pa kreisi no ģerboņa dibināšanas gadaskaitlis “1919”, pa labi 90.jubilejas gadaskaitlis “2009”. Gar malu pa apli izkārtoti 9 reljefi pakāpienveida skujiņu raksti.

18.2. reversa vidusdaļā centrēts teksts cilnī “LATVIJAS VALSTS ROBEŽSAR­DZEI – 90 GADI”. Pašā apakšpusē pa vidu iedobts zīmes kārtas numurs. Lentei un lentes atgriezumam reversā pretatvēršanās stiprinājumi.

19. Jubilejas zīmes lente izgatavota no austa ripsa, tās garums ir 50 mm, platums ir 32 mm. Krāsu izvietojums ir šāds: sudrabs Cool Gray 9 C, karmīnsarkans 208 C, balts, svītras: karmīnsarkanas 4 mm, balta 2 mm. Lentes atgriezuma izmēri ir 32 mm platums, 10 mm garums.

IV. Jubilejas zīmes nēsāšana

20. Jubilejas zīmi vai Jubilejas zīmes lentes atgriezumu nēsā pie formas tērpa vai civilā apģērba krūšu kreisajā pusē.

21. Gadījumos, kad persona ir apbalvota ar citiem apbalvojumiem, Jubilejas zīmi novieto pēc Valsts robežsardzes Jubilejas zīmes “Valsts robežsardzei 85 gadi” (ja tāda ir) vai pēc III pakāpes Robežsargu nopelnu zīmes “Par izcilību dienestā” (ja tāda ir), vai pēc Valsts robežsardzes nopelnu zīmes “Par ieguldījumu starptautiskajās misijās un operācijās” (ja tāda ir), vai pēc nopelnu zīmes “Par ieguldījumu Schengen acquis ieviešanā” (ja tāda ir).

V. Noslēguma jautājums

22. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Saskaņots ar Iekšlietu ministriju 2009.gada 27.aprīlī.

Valsts robežsardzes priekšnieks pulkvedis N.Garbars

Valsts robežsardzes apbalvojuma “Valsts robežsardzei – 90 gadi” krāsainais attēlojums

01.JPG (32852 bytes)

03.JPG (72679 bytes)

Valsts statistikas pārvalde.

“Goda zīme” – Valsts statistikas pārvaldes apbalvojums.

Apbalvojums dibināts 1935.gadā, izgatavots no sudraba. To piešķīra par atsevišķiem nopelniem valsts labā pie statistisko ziņu vākšanas un apstrādāšanas.