Pirmās republikas lidaparāti.

Gourdou-Leseurre B3/GL.22 – iznīcinātājs

Lidmašīnas ražoja Francijā, dotā tipa lidmašīnas sāka ražot 1922. gadā, kopā tika uzbūvēta 71 šī tipa lidmašīna. Lidmašīnas bija vienvietīgi vienplākšņi – iznīcinātāji. Latvijai bija viena šāda lidmašīna, Igaunijas armijai bija 15 šāda tipa lidmašīnas.

  • Dzinējs – “HS-8C” 165-180 Zs, 8 cilindri
  • Garums – 6,4 m
  • Spārnu vēziens – 9,1 m
  • Augstums – 2,2 m
  • Maksimālais ātrums – 245 km/h
  • Maksimālais lidošanas augstums – 7500 m

Nr.30 (no 1931.g. Nr.1)

11931.-1936.gads

2

3

4

 Latvijas armijas Aviācijas divizions (no 1926.g.-pulks) lidmašīnu saņēma 1924.gada 1.septembrī, lidmašīnu ir paredzēts izmantot kā treniņlidmašīnu. 1927.gada  11.februārī ar lidmašīnu lidoja virsleitnants (vēlākais pulkvedis-leitnants) Nikolajs Bulmanis, Aviācijas skolas nodaļas priekšnieks. 1931.gada 5.decembrī lidmašīnu nodeva Aizsargu Aviācijas pulkam, līdz ar to tika nomainīts arī lidmašīnas sērijas numurs no Nr.30 uz Nr.1. 1935.gada 8.septembrī lidmašīna piedalījās aviācijas svētkos Rīgā, Spilves lidlaukā. 1936.gada 29.aprīlī lidmašīna tiek norakstīta, jo tai ir nepieciešams diezgan nopietns kapitālais remonts. Daļējs lidmašīnas norakstīšanas iemesls bija arī tas, ka tika uzskatīts, ka ar lidmašīnu ir nedroši lidot arī tad kad ar tās tehnisko stāvokli viss bija kārtībā. Aizsargu Aviācijas pulkā ar lidmašīnu uzdrošinājās lidot tikai paši labākie piloti. Starp pilotiem Aviācijas pulkā un Aizsargu Aviācijas pulkā lidmašīna nebija populāra, neviens ar viņu īpaši negribēja lidot, jo piloti uzskatīja, ka ar lidmašīnu ir nedroši lidot. No tehniskā viedokļa lidmašīnai tiešām, bieži bija vajadzīgi remonti, bet uz lidojuma drošību tas nekādu lielu lomu nespēlēja. Fakts kādēļ piloti uzskatīja, ka ar lidmašīnu ir nedroši lidot ir tas, ka lidmašīna bija vienplāksnis. Starp latviešu pilotiem kuri kā treniņlidmašīnas, kā arī pārējās lidmašīnas tajā laikā izmantoja divplākšņus, līdz ar to bija uzskats, ka divplākšņi ir labāki un drošāki, šīs, tiem laikiem modernās lidmašīnas vadīšanas īpašības bija svešas un nepierastas, tādēļ lidmašīna nopelnīja tādu reputāciju, ka ar to ir grūti un sarežģīti lidot, līdz ar to arī nedroši.

Miles M.14 Magister – treniņlidmašīna

Lidmašīnas ražoja Lielbritānijā, dotā tipa lidmašīnas sāka ražot 1937. gadā, kopā tika uzbūvēta 1 303 šī tipa lidmašīna. Lidmašīnas bija divvietīgi vienplākšņi – treniņlidmašīnas. Latvijai bija viena šāda lidmašīna, Igaunijas armijai arī bija viena šāda tipa lidmašīna.

  • Dzinējs – “Gypsy Major Mk.1” 130 Zs
  • Garums – 7,51 m
  • Spārnu vēziens – 10,31 m
  • Augstums – 2 m
  • Maksimālais ātrums – 230 km/h
  • Maksimālais lidošanas augstums – 6100 m
  • Lidojuma rādiuss – 612 km

2

Nr.181

1

1939.gadā VEF palūdza viņu vārdā iegādāties šo lidmašīnu savam britu draugam, pilotam Phillip d.W.Avery. Pārsteidzoši, taču šis darījums bija veiksmīgs un 1939.gada vasarā lidmašīna, daļēji izjaukta, tika nosūtīta uz Latviju. VEF ātri samontēja lidmašīnu un tanī pašā gadā testa lidojumā ar lidmašīnu devās piloti Jānis Rudzītis un Kirils Miķelsons, pēc veiksmīgā testa lidojuma lidmašīnu nodeva Aviācijas pulkam kur lidmašīnai piešķīra sērijas numuru “181”. Lidmašīnu nopirka tikai tādēļ, ka uz doto brīdi VEF vēl nebija spējīgs apmierināt armijas prasības pēc vienplākšņu treniņlidmašīnām, taču nākotnē bija paredzēts, ka vienplākšņu treniņlidmašīnas tiks projektētas un būvētas VEF. 1942.gada 11.novembrī lidmašīnu ieguva Vācijas karaspēks, vācieši lidmašīnu izmantoja lidojumos Igaunijas teritorijā, tur arī lidmašīna avarēja un veicot piespiedu nosēšanos tika pilnīgi iznīcināta, taču lidmašīnas pilots, igaunis Aleksander Lepa, izdzīvoja.

Otrās republikas lidaparāti.

Let L-410UVP “Turbolet” – transporta lidmašīna

   Lidmašīna L – 410 ir vieglā transportlidmašīna, kura var veikt personāla un kravas pārvadājumus, izlūklidojumus, valsts robežas patrulēšanu, meklēšanas un glābšanas operācijas, kā arī MEDEVAC pārvadājumus. Izmantojot šo lidmašīnu, tika apmācīti arī jaunie piloti.

Tehniskie rādītāji:

  • maksimālais pacelšanas svars 5800 kg;
  • maksimālais pasažieru skaits 15 cilvēki vai 800 kg kravas;
  • apkalpe: 2 piloti un 1 borttehniķis;
  • maksimālais lidojuma ātrums 355 km/h
  • lidojuma attālums 850 km.

Nr.145

L-410 turbolet nr 145

L410 2009.052009. gads

   Latvijai 1993.gadā uzdāvināja Vācija. Lidmašīna ir ražota Čehoslovākijā. Lidmašīnu 2012. gada novembrī pārveda uz Latvijas Lauksaimniecības muzeju.

Nr.146

L-410 nr 146

Latvijai 1993.gadā uzdāvināja Vācija. Lidmašīna ir ražota Čehoslovākijā. 1995. gada 7. jūnijā Lielvārdē notika Latvijas kara aviācijas 76. gadadienas svinības. Neviens nevarēja paredzēt, ka svētki beigsies ar aviokatastrofu. Aviācijas paraugdemonstrējumu laikā avarēja Latvijas Gaisa Spēku lidmašīna L-410 Turbolet ar reģistrācijas numuru 146.
Paraugdemonstrējumu laikā L-410 bija jākļūst par pasākuma galveno apbrīnošanas objektu. Pieredzējušie lidmašīnas piloti publiku patiesi iepriecināja, kad veica dažādas virāžas un spirāles. Tad pēkšņi lidmašīna L-410 pulksten 13.23 apmēram 350 metru augstumā negaidīti uzsāka augstākās pilotāžas manevru “muciņa” – pagriezienu par 360 grādiem ap savu asi. Šī manevra laikā lidaparāts zaudēja augstumu un avarēja apmēram 150 metru attālumā no skatītājiem. Iespējams manevrs būtu izdevies, ja vien pilotiem būtu vismaz 50 metru papildus augstuma rezerve. Katastrofā bojā gāja abi piloti Pēteris Ļaksa un Jānis Saide. Bija notikusi katastrofa, par kuras precīziem iemesliem pastāv dažādi viedokļi un versijas.

Mil Mi-17-1V – transporta helikopteris

   Ar helikopteriem Mi – 17 Gaisa spēki veic vienu no galvenajiem uzdevumiem – meklēšanas un glābšanas operācijas gan virs ūdens, gan uz zemes.    Helikopteru neilgā laikā var pārveidot par sanitāro transportu 12 cietušo izvietošanai uz nestuvēm, kā arī pasažieru un kravas pārvadājumiem un desantēšanai. Helikopters Mi – 17 var veikt lidojumus dienā un naktī, jebkuros laika apstākļos.

Tehniskie rādītāji:

  • maksimālais pacelšanas svars 13 000 kg;
  • pārvadājamais kravas svars kravas kabīnē 4 000 kg;
  • desantnieku skaits 24;
  • apkalpe: 2 piloti un 1 borttehniķis;
  • maksimālais ātrums 250km / h;
  • kreisēšanas ātrums 230km /  h;
  • lidojuma attālums 700 km.

Nr.101

nr101

nr101 1

Mi17-1V nr101

   Helikopteri Latvija iegādājās 1999.gada decembrī.

Nr.102

nr102 0

nr102 1

nr102 2

nr102 3

   Helikopteri Latvija iegādājās 2000.gada septembrī.

Nr.103

Mi-17 nr 103

Mi-17-1V nr 103

nr103 0

Nr.104

Mi17 nr104

nr104 1

nr104 2

nr104 0

Smagās artilērijas pulka (līdz 1926.gada 1.jūlijam – Smagās artilērijas divizions) krūšu zīme.

Krūšu zīmes averss.
Krūšu zīmes reverss.
Krūšu zīmes reverss.

Krūšu zīmes pamatā ir divi melni tērauda lielgabalu stobri, izvērsti savā starpā 45° leņķī. Augšā, stobra ietvērumā, trīs zelta zvaigznītes. Atsevišķi uz stobriem uzlikti zeltīti burti: “SAD” (Smagās artilērijas divizions). Apakšējā stobra ietvērumā atrodas sprāgstoša zeltīta bumba 6 mm diametrā. Uz stobra uzgaļiem, tos aplokot, vijas tumši zila emaljas lente ar zeltītu iekantējumu, kura lokveidīgi starp stobriem noliecas uz leju un ietver sprāgstošo bumbu, no apakšējās puses tai nepieskaroties. Uz lentes ar baltiem cipariem un burtiem uzraksts: “1921. / 26. maijā”. Nozīmes otrā pusē iegravēts nozīmes kārtas numurs. Nozīmes izmērs ir 50 x 32 mm, tā apstiprināta 1924. gadā.

1926.gada 1. jūlijā Smagās artilērijas divizions tika pārdēvēts par Smagās artilērijas pulku, taču krūšu zīme netika mainīta.

11.Dobeles kājnieku pulka krūšu zīme.

Krūšu zīmes miniatūra, averss.
Krūšu zīmes miniatūra,reverss.

Krūšu zīmes pamatā ir tērauda ugunskrusts ar reljefi ierāmētiem pulka iniciāļiem stūros: “D – 11 – K – P”. Zem krusta sakrustoti divi tērauda šķēpi ar bronzas rokturiem uz augšu. Krusta vidū rombveida laukums sarkanbaltsarkanā krāsā ar zeltītām četrstūrainām zvaigznēm laukuma kreisajā, labajā un augšējā stūrī. Uz laukuma no augšas uz apakšu pulka dibināšanas diena, mēnesis un gads ar bronzas cipariem “14./XI./19.”. Laukums norobežots ar bronzas akas tipa zīmi (ir variants bez šādas zīmes).

Pulka krūšu nozīmes meta autors – mākslinieks N. Strunke.

Muitas darbinieku žetons.

Žetona apakšā atrodas muitas amatpersonas individuālais identifikācijas numurs.

Muitas pazīšanas zīme.

1 variants.
2 variants.

Muitas pazīšanas zīme ir apstiprināta ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.218, 11.08.1994.

Zīmes izmērs ir 54×42 mm.

Īpašo brīvprātīgo vienību kārtības sargu nozīme-žetons.

Īpašo brīvprātīgo vienību Informācijas nodaļas darbinieku nozīme-žetons.

 Nozīme uz tumša fona (vara krāsā) – bija Īpašo brīvprātīgo vienību Informācijas nodaļas (dublējošā) nozīme. Apstiprināta tikai ar Īpašo brīvprātīgo vienību štāba Informācijas nodaļas vadītāja rīkojumu un nēsājama aiz atloka. Tādas bija tikai Īpašo brīvprātīgo vienību Informācijas nodaļai un ar attiecīgās nodaļas saistītiem brīvprātīgajiem.

Robežsargu brigādes krūšu zīme (līdz 1940.gadam).

Krūšu zīme tika dibināta 1928.gadā.

Krūšu nozīmes pamatā ir stilizēts – ornamentāls rombveida jeb dāmu vairogs. Tā detaļas atrodas uz apzeltītas rombveida plāksnes. Vairoga centrā iestrādāts karstas emaljas robežstaba atveids ar triju ozolzaru salikumu tā augšdaļā. To balsta sarkanas karstas emaljas lauva un sudrabots grifs, kura ķepās ielikti apzeltīti ieslīpi pacelti zobeni. Vairoga lejasdaļā iestrādātas dekoratīvās plāksnes detaļas ar gada skaitli „1∙VI∙28∙” un triju ozolzaru salikums. Vairoga augšdaļā uzlikts neliela izmēra zaļas karstas emaljas apzeltīts vairogs ar iestrādātu apzeltītu dekoratīvo burtu „ R “.

Robežsargu brigādes krūšu zīme.

Zīmes miniatūra.
Kreisā pusē zīmes miniatūra.
Krūšu zīmes apliecība.

Krūšu nozīme izgatavota no sudraba ar apzeltītām detaļām.
Izmērs – 49,5X42 mm.
Svars bez uzgriežņa – 19,6 gr.
Nozīmes reversa augšdaļā iegravēts kārtas numurs.
Izgatavotājs – „KALVIS”, Rīga.

Pie civiluzvalka atļauts nēsāt proporcionāli samazināta dizaina nozīmes miniatūru – atloka nozīmi.

Tā izgatavota no sudraba ar apzeltītām detaļām.
Izmērs – 33,5X29 mm.
Svars bez uzgriežņa – 8,0 gr.
Izgatavotājs – „KALVIS”, Rīga.

Nacionālo bruņoto spēku komandiera pavēle nr.277

1995. gada 1. decembrī

Par LR Robežsargu brigādes krūšu nozīmes apstiprināšanu

Lai celtu uz Latvijas Republikas valsts robežas dienējošo karavīru pašapziņu un akceptētu viņu piederību Latvijas Republikas Robežsargu brigādei, Robežsargu brigādes štābā tiek atjaunota bijušā Robežsargu brigādes krūšu nozīme ar nelielām izmaiņām, kura ir apstiprināta šā gada 29. augustā Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Simbolikas komisijā.

Pamatojoties uz augstāk minēto, pavēlu:

1. Apstiprināt Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmes nolikumu (skat. pielikumā).

2. Atļaut nēsāt Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmi Robežsargu brigādes karavīriem saskaņā ar Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmes nolikuma prasībām.

3. Ar šo pavēli iepazīstināt visus NBS karavīrus.

NBS komandiera p.v.i.

ZS pulkvedis J.Eihmanis

Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmes nolikums

1. Turpinot Latvijas Republikas robežapsardzības tradīcijas un atzīmējot Latvijas Republikas Robežapsardzības atjaunošanu, ar nelielām izmaiņām tiek atjaunota Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīme (skat. pielik.nr.2, nr.3).

Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmi apstiprina Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīme ir Latvijas Republikas Robežsargu brigādes atšķirības zīme, kuru piešķir pēc zināma dienesta laika robežapsardzībā.

2. Tiesības piešķirt Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmi ir Robežsargu brigādes komandierim.

2.1. Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmi piešķir Latvijas Republikas robežsargiem, kuri robežapsardzībā nodienējuši ne mazāk par trijiem gadiem. Robežsargu brigādes komandierim Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīme piešķirama pēc viņa apstiprināšanas amatā.

2.2. Pēc Robežsargu brigādes štāba, Robežsargu brigādei pakļauto daļu iesniegtā ieteikuma Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmi var piešķirt arī:

2.2.1. Nacionālo bruņoto spēku ieroču šķiru karavīriem, tiesībaizsargājošo struktūru amatpersonām un civilpersonām par nopelniem Latvijas Republikas valsts robežas apsardzībā;

2.2.2. ārvalstu karavīriem, amatpersonām un iedzīvotājiem par nopelniem Latvijas Republikas valsts robežapsardzības stiprināšanā, sniedzot palīdzību Latvijas Republikas robežsargiem.

3. Personām, kurām piešķirtas Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmes, tās nēsāšana nav obligāta, bet tiesības tās nēsāt paliek arī pēc izstāšanās no robežapsardzības. Pie civiluzvalka atļauts nēsāt nozīmi samazinātā veidā (izm. 28 mm x 32 mm).

Nozīme nēsājama pie formas tērpu kabatas krūšu kreisajā pusē (skat. pielik. nr.1) vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmi var nēsāt pie visu veidu formas tērpiem.

4. Virsnieki un v/d robežsargi zaudē tiesības nēsāt Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmi, ja ir atvaļināti no dienesta uz Goda tiesas lēmuma pamata vai disciplinārā kārtā, vai nodevuši personīgo piešķirto nozīmi nēsāšanai citai personai.

5. Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīme tiek izgatavota centralizēti atbilstoši nozīmes aprakstam:

Nozīme sastāv no 42 mm plata un 48 mm gara stilizēta sudraba romba, kura centrā izvietots robežstabs nacionālajās krāsās. Staba augšgalā ir tumši zaļas krāsas emaljas baroka vairogs ar “R” burta attēlu. Robežstaba kreisajā pusē – tumši sarkans lauva un labajā – sudraba grifs uz zeltīta fona, kuri tur sakrustotus zeltītus zobenus attēlotā robežstaba priekšā. Nozīmes apakšdaļā stilizēts vairogs, uz kura robežapsardzības atjaunošanas datums reljefā: “13 XII 1991”.

Nozīmes stilizētā romba iekšpusē, tā augšdaļā un apakšdaļā atrodas kopnes no trīs ozollapām.

Nozīmes otrajā pusē nozīmes kārtas numurs ar sudraba raudzi. Nozīme pieskrūvējama.

6. Par Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmes piešķiršanu tiek paziņots svinīgos apstākļos (par nēsāšanas tiesību zaudēšanu tiek paziņots ierindas priekšā) ar Robežsargu brigādes komandiera pavēli, izdarot par to atzīmes robežsargu dienesta gaitu sarakstā, ierakstot dienesta apliecībā un izsniedzot ar Robežsargu brigādes komandiera parakstu un zīmoga apstiprinātu apliecību (skat. pielik. nr.4). Apliecība tiek reģistrēta īpašā grāmatā.

7. Dienējot Robežsargu brigādē, no krūšu nozīmēm pirmā novietojama Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīme, pārējās – vertikāli zem tās, izņemot augstākstāvošās instances piešķirto krūšu nozīmi, kura izvietojama virs Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmes.

1.Valmieras robežsargu bataljona krūšu zīme.

Nozīmes pamatā patinēta melhiora ozolzaru vainags ar trim zeltainām zvaigznēm tā augšdaļā, uz kura uzlikts uzlecošas saules atveids. Uz saules 45 grādu leņķī ar asmeni uz augšu pacelts zobens. Vainaga lejasdaļā stipri izteikts zaru savijums, izmantojot lentu, uz kuras abreviatūra “VRB”.

Krūšu nozīme tika izgatavota no melhiora, saules atveids un zvaigznes no misiņa.
Izmērs – 51X39 mm.
Svars bez uzgriežņa – 15,6 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Robežsardzes Valmieras pārvaldes krūšu zīme.

Nozīmes pamatā patinēta melhiora ozolzaru vainags ar trim zeltainām zvaigznēm tā augšdaļā, uz kura uzlikts uzlecošas saules atveids. Uz saules 45 grādu leņķī ar asmeni uz augšu pacelts zobens. Vainaga lejasdaļā stipri izteikts zaru savijums, izmantojot lentu, uz kuras abreviatūra “VAP”.

Krūšu nozīme tika izgatavota no melhiora, saules atveids un zvaigznes no misiņa.
Izmērs – 51X39 mm.
Svars bez uzgriežņa – 15,6 gr.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

2.Viļakas robežsargu bataljona krūšu zīme.

Nozīmes pamatā ovāls vairogs, kas lejasdaļā ieskauts ar ozolzaru pusvainagu apvītu ar karstas emaljas lentu Latvijas nacionālajās krāsās. Pusvainags lejasdaļā sastiprināts ar zaru savijumu. Vairoga augšdaļā karstas emaljas robežstaba atveids Latvijas nacionālajās krāsās ar iestrādātu zeltītu skaitli „2″, kas apzīmē bataljona kārtas skaitli – 2. Viļakas robežsargu bataljons. Uz robežstaba atveida uzlikts sarkanas karstas emaljas lentas dekors ar zeltītu abreviatūru „VRB”. Ovālā vairoga centrā iestrādāts stilizēts baroka tipa zaļas karstas emaljas vairogs, kas ierāmēts ar zeltainu kanti. Vairoga lejasdaļā sadalīts zeltains gadskaitlis „13 XII 91″. Vairoga centrā uzlikts sudrabains grifs ar paceltu zobenu.

Krūšu nozīme izgatavota no tombaka, grifs no melhiora.
Izmērs – 45X36 mm.
Svars bez uzgriežņa – 22,3 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

3.Ludzas robežsargu bataljona krūšu zīme.

1 variants.
2 variants.

Krūšu nozīme izgatavota no melhiora. Vairogs, zvaigznes, zobens un atslēga izgatavotas no tombaka.
Izmērs -51X51 mm.
Svars bez uzgriežņa – 26,8 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

3.Ludzas robežsargu bataljona krūšu nozīme. Nozīmes pamatā sudrabaina ovālas formas ordeņa zvaigzne, uz kuras uzlikts karstas emaljas ordeņa jeb dzelzs krusts Latvijas nacionālajās krāsās ar dzeltenas karstas emaljas sadalītu abreviatūru „3 L R B”. Uz krusta uzlikts pusapaļais jeb spāņu vairogs, kas ierāmēts ar zeltainu kanti. Tā augšpusē atrodas trīs zeltainas zvaigznes. Vairoga centrā iestrādāts karstas emaljas robežstaba atveids Latvijas nacionālajās krāsās. Vairoga lejasdaļā – sarkanas karstas emaljas cietokšņa sienas atveids, virs tās zilas karstas emaljas skaidru debesu atveids. Uz vairoga uzlikti ieslīpi sakrustoti zobens un atslēga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

4.Daugavpils robežsargu bataljona krūšu zīme.

Zīmes miniatūra.

4.Daugavpils robežsargu bataljona krūšu nozīme. Nozīmes pamatā karstas emaljas auseklītis Latvijas nacionālajās krāsās, starp kura stariem iestrādāti divi zobeni ar asmeņiem uz leju. Auseklīša staros iestrādāta sadalīta abreviatūra „4 D R B”. Uz auseklīša uzlikts pusapaļais jeb spāņu vairogs, ieskauts ar diviem zaļas karstas emaljas ozola zariem. Vairoga dizaina pamatā ir zilas karstas emaljas Daugavpils pilsētas ģerbonis ar baltas karstas emaljas upes atveidu, sudrabotiem cietokšņa sienas fragmentiem un lotosa zieda atveidiem. Ģerbonis papildināts ar karstas emaljas robežstaba atveidu vertikāli centrā, bet augšdaļā ar iestrādātu sadalītu gadskaitli „1991 13 XII”.

Krūšu nozīme izgatavota no melhiora.
Izmērs -52X52 mm.
Svars bez uzgriežņa – 27,6 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Pie civiluzvalka atļauts nēsāt arī nozīmes miniatūru – atloka nozīmi, kas izgatavota no melhiora.
Izmērs – 26,5X21 mm.
Svars bez uzgriežņa – 7,2 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

4.Daugavpils robežsargu bataljona krūšu nozīmes projekts tika izveidots 1992.gada beigās. 1993.gada sākumā to sāka izsniegt virsniekiem un virsdienesta karavīriem. Krūšu nozīmes miniatūru izsniedza obligātā dienesta karavīriem. Krūšu nozīmes projekts netika iesniegts apstiprināšanai, kā rezultātā, pēc robežsargu brigādes komandiera attiecīga rīkojuma dokumenta saņemšanas, krūšu nozīmes nēsāšana tika pārtraukta.

5.Jelgavas robežsargu bataljona krūšu zīme.

1 variants.
2 variants.

Krūšu nozīme izgatavota no tombaka, bet mazākā izmēra krusts un vairogs izgatavots no melhiora.
Izmērs – 42X43 mm.
Svars bez uzgriežņa – 17,4 gr.
Izgatavotājs – „KALVIS”, Rīga.

5.Jelgavas robežsargu bataljona krūšu nozīme. Nozīmes pamatā zeltains liesmveida staru atveids, uz kura uzlikts karstas emaljas Latvijas nacionālajās krāsās vienādu malu jeb Šveices krusts ar zeltītu iekantējumu, uz kura uzlikts mazāka izmēra sudrabains vienādu malu krusts ar iestrādātu sadalītu abreviatūru „J R P” un gadskaitli „1991″. Uz krusta uzlikts zilas karstas emaljas pusapaļais jeb spāņu vairogs ar sudrabainu aļņa atveidu – Jelgavas pilsētas ģerboņa dizaina pamatelementu. Nozīmes reversa lejasdaļā iegravēts kārtas numurs.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

6.Liepājas robežsargu bataljona krūšu zīme.

6.Liepājas robežsargu bataljona krūšu nozīme. Nozīmes pamatā krapināta melhiora ovālais vairogs, apvīts ar zaļas lakas ozolzaru savijumu. Uz vairoga atrodas stilizēts sarkanas lakas atslēgu krusts, kura staros iestrādātas trīs sudrabainas zvaigznes, sadalīta abreviatūra „R B” un gadskaitlis „1991.”. Vairoga centrā iestrādāts zaļas un sarkanas lakas Liepājas pilsētas ģerbonis.

Krūšu nozīme tika izgatavota no melhiora.
Izmērs – 54X54 mm.
Svars bez uzgriežņa – 29,0 gr.
Izgatavotājs – „ DAIĻRADE”, „LABORA”, Liepāja.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Robežsardzes Ventspils pārvaldes krūšu zīme.

Robežsargu Ventspils pārvaldes krūšu nozīme. Nozīmes pamatā četru stūru sudrabaina ordeņa zvaigzne, uz kuras atrodas balta karstas emaljas enkura krusts. Uz krusta uzlikts trīsstūra jeb gotiskais vairogs, ieskauts diviem zeltainiem ozolzariem sastiprinātiem vairoga lejasdaļā. Vairogā iestrādāti zilas karstas emaljas jūras un gaiši zilas karstas emaljas debesu atveidi, kā arī baltas karstas emaljas Ventas upes atveids. Vairoga centrā ieslīpi sakrustots zeltains zobens ar asmeni uz leju un atslēga.

Krūšu nozīme tika izgatavota no melhiora. Vairogs, zobens un atslēga – no tombaka.
Izmērs – 46X46 mm.
Svars bez uzgriežņa – 24,1 gr.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Robežsardzes Rīgas atsevišķā robežkontroles punkta krūšu zīme.

Rīgas atsevišķā robežkontroles punkta krūšu nozīmes pamatā sudrabains nedaudz pulēts ugunskrusts, kura starus savieno aukstas emaljas ozolu zaru savijums, izvietots pretī pulksteņa rādītāju virzienam. Uz ugunskrusta uzlikts stipri stilizēts krapināta un patinēta melhiora pusapaļais jeb spāņu vairogs ar trim zeltītām zvaigznēm tā augšdaļā, ar karstas emaljas robežstaba atveidu vertikāli centrā, kuru balsta sarkanas karstas emaljas lauva un sudrabains grifs. Vairoga lejasdaļā iestrādāts lentas veidojums ar uzrakstu „RĪGA”.

Krūšu nozīme izgatavota no melhiora, zvaigznes – no tombaka.
Izmērs – 46,5X46,5 mm.
Svars bez uzgriežņa – 22,6 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Robežsardzes Rīgas pārvaldes krūšu zīme.

1 variants.

Krūšu nozīme izgatavota no melhiora, zvaigznes – no tombaka.
Izmērs – 46,5X46,5 mm.
Svars bez uzgriežņa – 22,6 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

2 variants.

Izgatavota no sudraba ar apzeltītām zvaigznēm un apzeltītu lentas veidojumu.
Izmērs – 47X47 mm.
Svars bez uzgriežņa – 25,8 gr.

Rīgas pārvaldes krūšu nozīmes pamatā sudrabains nedaudz puklēts ugunskrusts, kura starus savieno aukstas emaljas ozolu zaru savijums, izvietots pretī pulksteņa rādītāju virzienam. Uz ugunskrusta uzlikts stipri stilizēts krapināta un patinēta melhiora pusapaļais jeb spāņu vairogs ar trim zeltītām zvaigznēm tā augšdaļā, ar karstas emaljas robežstaba atveidu vertikāli centrā, kuru balsta sarkanas karstas emaljas lauva un sudrabains grifs. Vairoga lejasdaļā iestrādāts lentas veidojums ar uzrakstu „RĪGA”.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Robežsardzes Rēzeknes mācību centra krūšu zīme.

Rēzeknes mācību centra krūšu nozīmes pamatā ovāls vairogs, kurš no sāniem ieskauts ar ozolzaru vainagu. Uz vairoga atrodas sudrabains pleznu jeb lielgabalu krusts, uz kā uzlikts zeltains stilizēts trīsstūra jeb gotiskais vairogs. Vairoga augšējā daļā iestrādātas trīs zvaigznes, lejasdaļā iestrādāts lentas savijums ar abreviatūru „RMC”. Vairoga centrā iestrādāts grifs ar neliela izmēra karstas emaljas trīsstūra jeb gotisko vairogu Latvijas nacionālajās krāsās. Grifs balsta sarkani-baltas karstas emaljas robežstaba atveidu.

Krūšu nozīme izgatavota no melhiora, bet vairogs izgatavots no tombaka.
Izmērs – 44X40 mm.
Svars bez uzgriežņa – 23,9 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Rēzeknes robežsargu skolas krūšu zīme.

Krūšu zīmes apliecība.

Rēzeknes robežsargu skolas krūšu nozīmes pamatā zaļas karstas emaljas ozolzaru vainags, uz kā uzlikts sudrabains pleznu jeb lielgabalu krusts. Uz krusta uzlikts stilizēts baroka tipa baltas karstas emaljas vairogs, kas ierāmēts ar sudrabainu kanti. Vairoga augšējā daļā uzliktas trīs zvaigznes. Lejasdaļā uzlikts lentas savijums ar abreviatūru „RRS”. Vairoga centrā uzlikts grifs ar neliela izmēra karstas emaljas trīsstūra jeb gotisko vairogu Latvijas nacionālajās krāsās. Grifs balsta sarkani-baltas karstas emaljas robežstaba atveidu.

Krūšu nozīme izgatavota no melhiora, bet vairogs izgatavots no tombaka.
Izgatavotājs – „KALVIS”, Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Robežsardzes koledžas krūšu zīme.

Valsts robežsardzes koledžas krūšu nozīmes pamatā ovāls vairogs no apzeltīta sudraba. Vairogu ierāmē uzliktais patinēta sudraba ozolzaru vainags. Tā lejasdaļā divās rindās uz apzeltītas sudraba lentas savijuma izvietots uzraksts „ROBEŽSARDZES KOLEDŽA”. Uzraksts izvietots uz apzeltītas sudraba lentas savijuma. Vainaga augšējā daļā uzliktas trīs zvaigznes no apzeltīta sudraba. Vairoga centrā uzlikts karstas emaljas robežstaba atveids, uz kā uzlikts zilas karstas emaljas pusapaļais jeb spāņu vairogs ar sudrabainu grifa atveidu ar neliela izmēra karstas emaljas trīsstūra jeb gotisko vairogu Latvijas nacionālajās krāsās. Līdzīgi kā Rēzeknes pilsētas ģerboņa dizainā (Rēzeknes ģerbonī grifs ir zeltains). Uz staba apakšējās daļas izvietots atvērtas grāmatas atveids ar iestrādātu sadalītu gada skaitli „16.06. 1992.” izgatavotu no sudraba.

Krūšu nozīme izgatavota no sudraba ar apzeltītām detaļām.
Izmērs – 58X42 mm.
Svars bez uzgriežņa – 35,9 gr.
Izgatavotājs – „KALVIS”, Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Robežsardzes Aviācijas dienesta atpazīšanas zīme.

1 variants.
2 variants.

Robežsardzes koledžas kvalifikācijas zīme.

Valsts robežsardzes koledžas kvalifikācijas krūšu nozīmes pamatā stilizēts baroka tipa vairogs no krapināta apzeltīta sudraba, ierāmēts ar zeltainu kanti. Vairoga augšdaļā iestrādātas trīs dzeltenas karstas emaljas zvaigznes, bet tā lejasdaļā iestrādāts uzraksts divās rindās „ROBEŽSARGU KOLEDŽA”. Vairoga centrā iestrādāti divi zaļas karstas emaljas ozolzari ar karstas emaljas Latvijas nacionālajās krāsās lentas savijumu. Virs ozolzariem iestrādāti sarkanas karstas emaljas lauva un sudrabots grifs, kuri balsta sarkani-baltas karstas emaljas robežstaba atveidu.

Krūšu nozīme izgatavota no krapināta apzeltīta sudraba.
Izmērs – 36,5X28,5 mm.
Svars bez uzgriežņa – 10,9 gr.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu labās kabatas.

Robežsardzes skolas kvalifikācijas zīme.

1 variants.

Pirmā varianta krūšu nozīme izgatavota no krapināta sudraba.
Izmērs – 36,5X29 mm.
Svars bez uzgriežņa – 11,0 gr.
Izgatavotājs – „KALVIS”, Rīga.

2 variants.

Otrā varianta krūšu nozīme izgatavota no patinēta krapināta sudraba.
Izmērs – 37X29 mm.
Svars bez uzgriežņa – 12,3 gr.
Izgatavotājs – „DAIĻRADE RC “, Rīga.

Valsts robežsardzes koledžas robežsargu skolas kvalifikācijas krūšu nozīmes pamatā stilizēts baroka tipa krapināta sudraba vairogs, ierāmēts ar sudrabainu kanti. Vairoga augšdaļā iestrādātas trīs dzeltenas karstas emaljas zvaigznes, bet tā lejasdaļā – uzraksts divās rindās „ROBEŽSARGU SKOLA” . Vairoga centrā iestrādāti divi zaļas karstas emaljas ozolzari ar karstas emaljas Latvijas nacionālajās krāsās lentas savijumu. Virs ozolzariem iestrādāti sarkanas karstas emaljas lauva un sudrabots grifs, kuri balsta sarkani-baltas karstas emaljas robežstaba atveidu.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu labās kabatas.

Robežsardzes Imigrācijas dienesta žetons.

Robežsardzes zīme – “Robežsargu dzimtas kopa”.


Zīmes izveidošanas iniciators bija pulkvedis Sviklis. Zīmi pasniedza bijušajiem pirmās republikas robežsargiem un to radiniekiem un tiem cilvēkiem kuri vāc un apkopo informāciju par pirmās republikas robežsargiem kuri ir dienējuši robežsardzē.

Robežsardzes prezentācijas zīme.

Robežsardzes Ventspils pārvaldes prezentācijas zīme.

Automašīnas tika ražotas Lielbritānijā, D-Type modeļus ražoja no 1926.gada līdz 1932. gadam. Kravas mašīnas ražoja arī civilām vajadzībām, militārie modeļi no civiliem modeļiem atšķīrās ar to, ka militārajiem modeļiem bija atvērtas kabīnes. Pirmiem 2000 dotās markas modeļiem bija 10 pēdu garas šasijas, bet pēc tam tika ražoti modeļi tikai ar 12 pēdu garām šasijām.

Dzinējs – 4 cilindru “Morris Z 2513 cc”, 15,9 zirgspēku.

Cik Latvijas armijai šādas automašīnas bija un kad, un kā viņas tika iegūtas uz doto brīdi nav zināms, kā var redzēt pēc attēliem tad automašīnas tika izmantotas arī lielgabalu transportēšanai.

Automašīnas attēla pašā labajā malā.
Skatoties attēlu no labās puses pirmās četras automašīnas.

Militārās:

Aizsardžu krūšu zīme.

Pamatā astoņstūraina oksidēta sudraba plāksnīte. Tās laukumā uzlikta latviešu ornamentālā zīme – Auseklītis, kura zari emaljēti divās joslās: viena dzeltenā krāsā, otra – zaļā. Auseklīša centrā balti emaljēti savīti burti “L A” (Latvijas aizsardzes). Starp krusta zariem plāksnītei reljefi ornamenti. Nozīmei aizmugurē pielodēta aizdare – saspraužama.

Šāda tipa aizsardžu nozīmes apstiprināja 1935.g., kad ieviesa jaunu formas tērpu. Līdz 1935.g. katra novada aizsardzēm bija sava “saktas” tipa nozīme. No 1935.g. visām aizsardžu nodaļām bija vienota nozīme. Krūšu zīmes pasniedza līdz 1940.gadam, kad aizsargu organizāciju likvidēja.

Garums – 25mm

Platums – 25mm

Zemessardzes štāba krūšu zīme.

1 variants.
2 variants, averss.
2 variants, reverss.

Zemessardzes štāba krūšu zīmi izstrādājis Voldemārs Eihenbaums un mākslinieks Igors Minajevs.

Zemessardzes štāba 62.Padomnieku rotas krūšu zīme.

Zemessardzes Štāba bataljona krūšu zīme.

Averss.
Reverss.

Krūšu zīmes pasniedza līdz 2002.gadam, kad bataljons tika likvidēts.

Zemessardzes 1.Rīgas apriņķa brigādes krūšu zīme.

No 2003.gada janvāra 1.Rīgas apriņķa brigāde tika pārdēvēta par 1.Rīgas apriņķa kājnieku brigādi, taču krūšu zīme netika mainīta un palika tāda pati kā iepriekš.

Krūšu zīmes pasniedza līdz 2003.gadam, kad brigāde tika likvidēta.

Zemessardzes 2.Vidzemes novada brigādes krūšu zīme.

No 2003.gada janvāra 2.Vidzemes novada brigāde tika pārdēvēta par 2.Vidzemes novada kājnieku brigādi, taču krūšu zīme netika mainīta un palika tāda pati kā iepriekš.

Krūšu zīmes pasniedza līdz 2003.gadam, kad brigāde tika likvidēta.

Zemessardzes 3.Latgales novada brigādes krūšu zīme.

No 2003.gada janvāra 3.Latgales novada brigāde tika pārdēvēta par 3.Latgales novada kājnieku brigādi, taču krūšu zīme netika mainīta un palika tāda pati kā iepriekš.

1 variants.
2 variants.
3 variants, averss.
3 variants, reverss.

Krūšu zīmes pasniedza līdz 2003.gadam, kad brigāde tika likvidēta.

Zemessardzes 5.Zemgales novada brigādes krūšu zīme.

1 variants.
2 variants.

Krūšu zīmes pasniedza līdz 2002.gadam, kad brigāde tika likvidēta.

Zemessardzes 61.Atsevišķās pasniedzēju-instruktoru rotas krūšu zīme.

Krūšu zīmes pasniedza līdz 2003.gadam, kad rota tika likvidēta.

Civilās:

Valsts statistikas pārvaldes 4.tautas skaitīšanas goda zīme.

1935.gadā notika tautas skaitīšana un Valsts statistiskā pārvalde tiem, kas bez atlīdzības piedalījās šajā pasākumā, piešķīra īpašas 4.tautas skaitīšanas goda zīmes. Goda zīmes bija darinātas no sudraba.