Pirmās republikas lidaparāti.

Gourdou-Leseurre B3/GL.22 – iznīcinātājs

Lidmašīnas ražoja Francijā, dotā tipa lidmašīnas sāka ražot 1922. gadā, kopā tika uzbūvēta 71 šī tipa lidmašīna. Lidmašīnas bija vienvietīgi vienplākšņi – iznīcinātāji. Latvijai bija viena šāda lidmašīna, Igaunijas armijai bija 15 šāda tipa lidmašīnas.

  • Dzinējs – “HS-8C” 165-180 Zs, 8 cilindri
  • Garums – 6,4 m
  • Spārnu vēziens – 9,1 m
  • Augstums – 2,2 m
  • Maksimālais ātrums – 245 km/h
  • Maksimālais lidošanas augstums – 7500 m

Nr.30 (no 1931.g. Nr.1)

11931.-1936.gads

2

3

4

 Latvijas armijas Aviācijas divizions (no 1926.g.-pulks) lidmašīnu saņēma 1924.gada 1.septembrī, lidmašīnu ir paredzēts izmantot kā treniņlidmašīnu. 1927.gada  11.februārī ar lidmašīnu lidoja virsleitnants (vēlākais pulkvedis-leitnants) Nikolajs Bulmanis, Aviācijas skolas nodaļas priekšnieks. 1931.gada 5.decembrī lidmašīnu nodeva Aizsargu Aviācijas pulkam, līdz ar to tika nomainīts arī lidmašīnas sērijas numurs no Nr.30 uz Nr.1. 1935.gada 8.septembrī lidmašīna piedalījās aviācijas svētkos Rīgā, Spilves lidlaukā. 1936.gada 29.aprīlī lidmašīna tiek norakstīta, jo tai ir nepieciešams diezgan nopietns kapitālais remonts. Daļējs lidmašīnas norakstīšanas iemesls bija arī tas, ka tika uzskatīts, ka ar lidmašīnu ir nedroši lidot arī tad kad ar tās tehnisko stāvokli viss bija kārtībā. Aizsargu Aviācijas pulkā ar lidmašīnu uzdrošinājās lidot tikai paši labākie piloti. Starp pilotiem Aviācijas pulkā un Aizsargu Aviācijas pulkā lidmašīna nebija populāra, neviens ar viņu īpaši negribēja lidot, jo piloti uzskatīja, ka ar lidmašīnu ir nedroši lidot. No tehniskā viedokļa lidmašīnai tiešām, bieži bija vajadzīgi remonti, bet uz lidojuma drošību tas nekādu lielu lomu nespēlēja. Fakts kādēļ piloti uzskatīja, ka ar lidmašīnu ir nedroši lidot ir tas, ka lidmašīna bija vienplāksnis. Starp latviešu pilotiem kuri kā treniņlidmašīnas, kā arī pārējās lidmašīnas tajā laikā izmantoja divplākšņus, līdz ar to bija uzskats, ka divplākšņi ir labāki un drošāki, šīs, tiem laikiem modernās lidmašīnas vadīšanas īpašības bija svešas un nepierastas, tādēļ lidmašīna nopelnīja tādu reputāciju, ka ar to ir grūti un sarežģīti lidot, līdz ar to arī nedroši.

Miles M.14 Magister – treniņlidmašīna

Lidmašīnas ražoja Lielbritānijā, dotā tipa lidmašīnas sāka ražot 1937. gadā, kopā tika uzbūvēta 1 303 šī tipa lidmašīna. Lidmašīnas bija divvietīgi vienplākšņi – treniņlidmašīnas. Latvijai bija viena šāda lidmašīna, Igaunijas armijai arī bija viena šāda tipa lidmašīna.

  • Dzinējs – “Gypsy Major Mk.1” 130 Zs
  • Garums – 7,51 m
  • Spārnu vēziens – 10,31 m
  • Augstums – 2 m
  • Maksimālais ātrums – 230 km/h
  • Maksimālais lidošanas augstums – 6100 m
  • Lidojuma rādiuss – 612 km

2

Nr.181

1

1939.gadā VEF palūdza viņu vārdā iegādāties šo lidmašīnu savam britu draugam, pilotam Phillip d.W.Avery. Pārsteidzoši, taču šis darījums bija veiksmīgs un 1939.gada vasarā lidmašīna, daļēji izjaukta, tika nosūtīta uz Latviju. VEF ātri samontēja lidmašīnu un tanī pašā gadā testa lidojumā ar lidmašīnu devās piloti Jānis Rudzītis un Kirils Miķelsons, pēc veiksmīgā testa lidojuma lidmašīnu nodeva Aviācijas pulkam kur lidmašīnai piešķīra sērijas numuru “181”. Lidmašīnu nopirka tikai tādēļ, ka uz doto brīdi VEF vēl nebija spējīgs apmierināt armijas prasības pēc vienplākšņu treniņlidmašīnām, taču nākotnē bija paredzēts, ka vienplākšņu treniņlidmašīnas tiks projektētas un būvētas VEF. 1942.gada 11.novembrī lidmašīnu ieguva Vācijas karaspēks, vācieši lidmašīnu izmantoja lidojumos Igaunijas teritorijā, tur arī lidmašīna avarēja un veicot piespiedu nosēšanos tika pilnīgi iznīcināta, taču lidmašīnas pilots, igaunis Aleksander Lepa, izdzīvoja.

Otrās republikas lidaparāti.

Let L-410UVP “Turbolet” – transporta lidmašīna

   Lidmašīna L – 410 ir vieglā transportlidmašīna, kura var veikt personāla un kravas pārvadājumus, izlūklidojumus, valsts robežas patrulēšanu, meklēšanas un glābšanas operācijas, kā arī MEDEVAC pārvadājumus. Izmantojot šo lidmašīnu, tika apmācīti arī jaunie piloti.

Tehniskie rādītāji:

  • maksimālais pacelšanas svars 5800 kg;
  • maksimālais pasažieru skaits 15 cilvēki vai 800 kg kravas;
  • apkalpe: 2 piloti un 1 borttehniķis;
  • maksimālais lidojuma ātrums 355 km/h
  • lidojuma attālums 850 km.

Nr.145

L-410 turbolet nr 145

L410 2009.052009. gads

   Latvijai 1993.gadā uzdāvināja Vācija. Lidmašīna ir ražota Čehoslovākijā. Lidmašīnu 2012. gada novembrī pārveda uz Latvijas Lauksaimniecības muzeju.

Nr.146

L-410 nr 146

Latvijai 1993.gadā uzdāvināja Vācija. Lidmašīna ir ražota Čehoslovākijā. 1995. gada 7. jūnijā Lielvārdē notika Latvijas kara aviācijas 76. gadadienas svinības. Neviens nevarēja paredzēt, ka svētki beigsies ar aviokatastrofu. Aviācijas paraugdemonstrējumu laikā avarēja Latvijas Gaisa Spēku lidmašīna L-410 Turbolet ar reģistrācijas numuru 146.
Paraugdemonstrējumu laikā L-410 bija jākļūst par pasākuma galveno apbrīnošanas objektu. Pieredzējušie lidmašīnas piloti publiku patiesi iepriecināja, kad veica dažādas virāžas un spirāles. Tad pēkšņi lidmašīna L-410 pulksten 13.23 apmēram 350 metru augstumā negaidīti uzsāka augstākās pilotāžas manevru “muciņa” – pagriezienu par 360 grādiem ap savu asi. Šī manevra laikā lidaparāts zaudēja augstumu un avarēja apmēram 150 metru attālumā no skatītājiem. Iespējams manevrs būtu izdevies, ja vien pilotiem būtu vismaz 50 metru papildus augstuma rezerve. Katastrofā bojā gāja abi piloti Pēteris Ļaksa un Jānis Saide. Bija notikusi katastrofa, par kuras precīziem iemesliem pastāv dažādi viedokļi un versijas.

Mil Mi-17-1V – transporta helikopteris

   Ar helikopteriem Mi – 17 Gaisa spēki veic vienu no galvenajiem uzdevumiem – meklēšanas un glābšanas operācijas gan virs ūdens, gan uz zemes.    Helikopteru neilgā laikā var pārveidot par sanitāro transportu 12 cietušo izvietošanai uz nestuvēm, kā arī pasažieru un kravas pārvadājumiem un desantēšanai. Helikopters Mi – 17 var veikt lidojumus dienā un naktī, jebkuros laika apstākļos.

Tehniskie rādītāji:

  • maksimālais pacelšanas svars 13 000 kg;
  • pārvadājamais kravas svars kravas kabīnē 4 000 kg;
  • desantnieku skaits 24;
  • apkalpe: 2 piloti un 1 borttehniķis;
  • maksimālais ātrums 250km / h;
  • kreisēšanas ātrums 230km /  h;
  • lidojuma attālums 700 km.

Nr.101

nr101

nr101 1

Mi17-1V nr101

   Helikopteri Latvija iegādājās 1999.gada decembrī.

Nr.102

nr102 0

nr102 1

nr102 2

nr102 3

   Helikopteri Latvija iegādājās 2000.gada septembrī.

Nr.103

Mi-17 nr 103

Mi-17-1V nr 103

nr103 0

Nr.104

Mi17 nr104

nr104 1

nr104 2

nr104 0

Smagās artilērijas pulka (līdz 1926.gada 1.jūlijam – Smagās artilērijas divizions) krūšu zīme.

Krūšu zīmes averss.
Krūšu zīmes reverss.
Krūšu zīmes reverss.

Krūšu zīmes pamatā ir divi melni tērauda lielgabalu stobri, izvērsti savā starpā 45° leņķī. Augšā, stobra ietvērumā, trīs zelta zvaigznītes. Atsevišķi uz stobriem uzlikti zeltīti burti: “SAD” (Smagās artilērijas divizions). Apakšējā stobra ietvērumā atrodas sprāgstoša zeltīta bumba 6 mm diametrā. Uz stobra uzgaļiem, tos aplokot, vijas tumši zila emaljas lente ar zeltītu iekantējumu, kura lokveidīgi starp stobriem noliecas uz leju un ietver sprāgstošo bumbu, no apakšējās puses tai nepieskaroties. Uz lentes ar baltiem cipariem un burtiem uzraksts: “1921. / 26. maijā”. Nozīmes otrā pusē iegravēts nozīmes kārtas numurs. Nozīmes izmērs ir 50 x 32 mm, tā apstiprināta 1924. gadā.

1926.gada 1. jūlijā Smagās artilērijas divizions tika pārdēvēts par Smagās artilērijas pulku, taču krūšu zīme netika mainīta.

11.Dobeles kājnieku pulka krūšu zīme.

Krūšu zīmes miniatūra, averss.
Krūšu zīmes miniatūra,reverss.

Krūšu zīmes pamatā ir tērauda ugunskrusts ar reljefi ierāmētiem pulka iniciāļiem stūros: “D – 11 – K – P”. Zem krusta sakrustoti divi tērauda šķēpi ar bronzas rokturiem uz augšu. Krusta vidū rombveida laukums sarkanbaltsarkanā krāsā ar zeltītām četrstūrainām zvaigznēm laukuma kreisajā, labajā un augšējā stūrī. Uz laukuma no augšas uz apakšu pulka dibināšanas diena, mēnesis un gads ar bronzas cipariem “14./XI./19.”. Laukums norobežots ar bronzas akas tipa zīmi (ir variants bez šādas zīmes).

Pulka krūšu nozīmes meta autors – mākslinieks N. Strunke.

Muitas darbinieku žetons.

Žetona apakšā atrodas muitas amatpersonas individuālais identifikācijas numurs.

Muitas pazīšanas zīme.

1 variants.
2 variants.

Muitas pazīšanas zīme ir apstiprināta ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.218, 11.08.1994.

Zīmes izmērs ir 54×42 mm.

Īpašo brīvprātīgo vienību kārtības sargu nozīme-žetons.

Īpašo brīvprātīgo vienību Informācijas nodaļas darbinieku nozīme-žetons.

 Nozīme uz tumša fona (vara krāsā) – bija Īpašo brīvprātīgo vienību Informācijas nodaļas (dublējošā) nozīme. Apstiprināta tikai ar Īpašo brīvprātīgo vienību štāba Informācijas nodaļas vadītāja rīkojumu un nēsājama aiz atloka. Tādas bija tikai Īpašo brīvprātīgo vienību Informācijas nodaļai un ar attiecīgās nodaļas saistītiem brīvprātīgajiem.

Robežsargu brigādes krūšu zīme (līdz 1940.gadam).

Krūšu zīme tika dibināta 1928.gadā.

Krūšu nozīmes pamatā ir stilizēts – ornamentāls rombveida jeb dāmu vairogs. Tā detaļas atrodas uz apzeltītas rombveida plāksnes. Vairoga centrā iestrādāts karstas emaljas robežstaba atveids ar triju ozolzaru salikumu tā augšdaļā. To balsta sarkanas karstas emaljas lauva un sudrabots grifs, kura ķepās ielikti apzeltīti ieslīpi pacelti zobeni. Vairoga lejasdaļā iestrādātas dekoratīvās plāksnes detaļas ar gada skaitli „1∙VI∙28∙” un triju ozolzaru salikums. Vairoga augšdaļā uzlikts neliela izmēra zaļas karstas emaljas apzeltīts vairogs ar iestrādātu apzeltītu dekoratīvo burtu „ R “.

Robežsargu brigādes krūšu zīme.

Zīmes miniatūra.
Kreisā pusē zīmes miniatūra.
Krūšu zīmes apliecība.

Krūšu nozīme izgatavota no sudraba ar apzeltītām detaļām.
Izmērs – 49,5X42 mm.
Svars bez uzgriežņa – 19,6 gr.
Nozīmes reversa augšdaļā iegravēts kārtas numurs.
Izgatavotājs – „KALVIS”, Rīga.

Pie civiluzvalka atļauts nēsāt proporcionāli samazināta dizaina nozīmes miniatūru – atloka nozīmi.

Tā izgatavota no sudraba ar apzeltītām detaļām.
Izmērs – 33,5X29 mm.
Svars bez uzgriežņa – 8,0 gr.
Izgatavotājs – „KALVIS”, Rīga.

Nacionālo bruņoto spēku komandiera pavēle nr.277

1995. gada 1. decembrī

Par LR Robežsargu brigādes krūšu nozīmes apstiprināšanu

Lai celtu uz Latvijas Republikas valsts robežas dienējošo karavīru pašapziņu un akceptētu viņu piederību Latvijas Republikas Robežsargu brigādei, Robežsargu brigādes štābā tiek atjaunota bijušā Robežsargu brigādes krūšu nozīme ar nelielām izmaiņām, kura ir apstiprināta šā gada 29. augustā Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Simbolikas komisijā.

Pamatojoties uz augstāk minēto, pavēlu:

1. Apstiprināt Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmes nolikumu (skat. pielikumā).

2. Atļaut nēsāt Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmi Robežsargu brigādes karavīriem saskaņā ar Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmes nolikuma prasībām.

3. Ar šo pavēli iepazīstināt visus NBS karavīrus.

NBS komandiera p.v.i.

ZS pulkvedis J.Eihmanis

Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmes nolikums

1. Turpinot Latvijas Republikas robežapsardzības tradīcijas un atzīmējot Latvijas Republikas Robežapsardzības atjaunošanu, ar nelielām izmaiņām tiek atjaunota Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīme (skat. pielik.nr.2, nr.3).

Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmi apstiprina Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīme ir Latvijas Republikas Robežsargu brigādes atšķirības zīme, kuru piešķir pēc zināma dienesta laika robežapsardzībā.

2. Tiesības piešķirt Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmi ir Robežsargu brigādes komandierim.

2.1. Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmi piešķir Latvijas Republikas robežsargiem, kuri robežapsardzībā nodienējuši ne mazāk par trijiem gadiem. Robežsargu brigādes komandierim Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīme piešķirama pēc viņa apstiprināšanas amatā.

2.2. Pēc Robežsargu brigādes štāba, Robežsargu brigādei pakļauto daļu iesniegtā ieteikuma Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmi var piešķirt arī:

2.2.1. Nacionālo bruņoto spēku ieroču šķiru karavīriem, tiesībaizsargājošo struktūru amatpersonām un civilpersonām par nopelniem Latvijas Republikas valsts robežas apsardzībā;

2.2.2. ārvalstu karavīriem, amatpersonām un iedzīvotājiem par nopelniem Latvijas Republikas valsts robežapsardzības stiprināšanā, sniedzot palīdzību Latvijas Republikas robežsargiem.

3. Personām, kurām piešķirtas Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmes, tās nēsāšana nav obligāta, bet tiesības tās nēsāt paliek arī pēc izstāšanās no robežapsardzības. Pie civiluzvalka atļauts nēsāt nozīmi samazinātā veidā (izm. 28 mm x 32 mm).

Nozīme nēsājama pie formas tērpu kabatas krūšu kreisajā pusē (skat. pielik. nr.1) vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmi var nēsāt pie visu veidu formas tērpiem.

4. Virsnieki un v/d robežsargi zaudē tiesības nēsāt Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmi, ja ir atvaļināti no dienesta uz Goda tiesas lēmuma pamata vai disciplinārā kārtā, vai nodevuši personīgo piešķirto nozīmi nēsāšanai citai personai.

5. Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīme tiek izgatavota centralizēti atbilstoši nozīmes aprakstam:

Nozīme sastāv no 42 mm plata un 48 mm gara stilizēta sudraba romba, kura centrā izvietots robežstabs nacionālajās krāsās. Staba augšgalā ir tumši zaļas krāsas emaljas baroka vairogs ar “R” burta attēlu. Robežstaba kreisajā pusē – tumši sarkans lauva un labajā – sudraba grifs uz zeltīta fona, kuri tur sakrustotus zeltītus zobenus attēlotā robežstaba priekšā. Nozīmes apakšdaļā stilizēts vairogs, uz kura robežapsardzības atjaunošanas datums reljefā: “13 XII 1991”.

Nozīmes stilizētā romba iekšpusē, tā augšdaļā un apakšdaļā atrodas kopnes no trīs ozollapām.

Nozīmes otrajā pusē nozīmes kārtas numurs ar sudraba raudzi. Nozīme pieskrūvējama.

6. Par Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmes piešķiršanu tiek paziņots svinīgos apstākļos (par nēsāšanas tiesību zaudēšanu tiek paziņots ierindas priekšā) ar Robežsargu brigādes komandiera pavēli, izdarot par to atzīmes robežsargu dienesta gaitu sarakstā, ierakstot dienesta apliecībā un izsniedzot ar Robežsargu brigādes komandiera parakstu un zīmoga apstiprinātu apliecību (skat. pielik. nr.4). Apliecība tiek reģistrēta īpašā grāmatā.

7. Dienējot Robežsargu brigādē, no krūšu nozīmēm pirmā novietojama Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīme, pārējās – vertikāli zem tās, izņemot augstākstāvošās instances piešķirto krūšu nozīmi, kura izvietojama virs Latvijas Republikas Robežsargu brigādes krūšu nozīmes.

1.Valmieras robežsargu bataljona krūšu zīme.

Nozīmes pamatā patinēta melhiora ozolzaru vainags ar trim zeltainām zvaigznēm tā augšdaļā, uz kura uzlikts uzlecošas saules atveids. Uz saules 45 grādu leņķī ar asmeni uz augšu pacelts zobens. Vainaga lejasdaļā stipri izteikts zaru savijums, izmantojot lentu, uz kuras abreviatūra “VRB”.

Krūšu nozīme tika izgatavota no melhiora, saules atveids un zvaigznes no misiņa.
Izmērs – 51X39 mm.
Svars bez uzgriežņa – 15,6 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Robežsardzes Valmieras pārvaldes krūšu zīme.

Nozīmes pamatā patinēta melhiora ozolzaru vainags ar trim zeltainām zvaigznēm tā augšdaļā, uz kura uzlikts uzlecošas saules atveids. Uz saules 45 grādu leņķī ar asmeni uz augšu pacelts zobens. Vainaga lejasdaļā stipri izteikts zaru savijums, izmantojot lentu, uz kuras abreviatūra “VAP”.

Krūšu nozīme tika izgatavota no melhiora, saules atveids un zvaigznes no misiņa.
Izmērs – 51X39 mm.
Svars bez uzgriežņa – 15,6 gr.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

2.Viļakas robežsargu bataljona krūšu zīme.

Nozīmes pamatā ovāls vairogs, kas lejasdaļā ieskauts ar ozolzaru pusvainagu apvītu ar karstas emaljas lentu Latvijas nacionālajās krāsās. Pusvainags lejasdaļā sastiprināts ar zaru savijumu. Vairoga augšdaļā karstas emaljas robežstaba atveids Latvijas nacionālajās krāsās ar iestrādātu zeltītu skaitli „2″, kas apzīmē bataljona kārtas skaitli – 2. Viļakas robežsargu bataljons. Uz robežstaba atveida uzlikts sarkanas karstas emaljas lentas dekors ar zeltītu abreviatūru „VRB”. Ovālā vairoga centrā iestrādāts stilizēts baroka tipa zaļas karstas emaljas vairogs, kas ierāmēts ar zeltainu kanti. Vairoga lejasdaļā sadalīts zeltains gadskaitlis „13 XII 91″. Vairoga centrā uzlikts sudrabains grifs ar paceltu zobenu.

Krūšu nozīme izgatavota no tombaka, grifs no melhiora.
Izmērs – 45X36 mm.
Svars bez uzgriežņa – 22,3 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

3.Ludzas robežsargu bataljona krūšu zīme.

1 variants.
2 variants.

Krūšu nozīme izgatavota no melhiora. Vairogs, zvaigznes, zobens un atslēga izgatavotas no tombaka.
Izmērs -51X51 mm.
Svars bez uzgriežņa – 26,8 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

3.Ludzas robežsargu bataljona krūšu nozīme. Nozīmes pamatā sudrabaina ovālas formas ordeņa zvaigzne, uz kuras uzlikts karstas emaljas ordeņa jeb dzelzs krusts Latvijas nacionālajās krāsās ar dzeltenas karstas emaljas sadalītu abreviatūru „3 L R B”. Uz krusta uzlikts pusapaļais jeb spāņu vairogs, kas ierāmēts ar zeltainu kanti. Tā augšpusē atrodas trīs zeltainas zvaigznes. Vairoga centrā iestrādāts karstas emaljas robežstaba atveids Latvijas nacionālajās krāsās. Vairoga lejasdaļā – sarkanas karstas emaljas cietokšņa sienas atveids, virs tās zilas karstas emaljas skaidru debesu atveids. Uz vairoga uzlikti ieslīpi sakrustoti zobens un atslēga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

4.Daugavpils robežsargu bataljona krūšu zīme.

Zīmes miniatūra.

4.Daugavpils robežsargu bataljona krūšu nozīme. Nozīmes pamatā karstas emaljas auseklītis Latvijas nacionālajās krāsās, starp kura stariem iestrādāti divi zobeni ar asmeņiem uz leju. Auseklīša staros iestrādāta sadalīta abreviatūra „4 D R B”. Uz auseklīša uzlikts pusapaļais jeb spāņu vairogs, ieskauts ar diviem zaļas karstas emaljas ozola zariem. Vairoga dizaina pamatā ir zilas karstas emaljas Daugavpils pilsētas ģerbonis ar baltas karstas emaljas upes atveidu, sudrabotiem cietokšņa sienas fragmentiem un lotosa zieda atveidiem. Ģerbonis papildināts ar karstas emaljas robežstaba atveidu vertikāli centrā, bet augšdaļā ar iestrādātu sadalītu gadskaitli „1991 13 XII”.

Krūšu nozīme izgatavota no melhiora.
Izmērs -52X52 mm.
Svars bez uzgriežņa – 27,6 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Pie civiluzvalka atļauts nēsāt arī nozīmes miniatūru – atloka nozīmi, kas izgatavota no melhiora.
Izmērs – 26,5X21 mm.
Svars bez uzgriežņa – 7,2 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

4.Daugavpils robežsargu bataljona krūšu nozīmes projekts tika izveidots 1992.gada beigās. 1993.gada sākumā to sāka izsniegt virsniekiem un virsdienesta karavīriem. Krūšu nozīmes miniatūru izsniedza obligātā dienesta karavīriem. Krūšu nozīmes projekts netika iesniegts apstiprināšanai, kā rezultātā, pēc robežsargu brigādes komandiera attiecīga rīkojuma dokumenta saņemšanas, krūšu nozīmes nēsāšana tika pārtraukta.

5.Jelgavas robežsargu bataljona krūšu zīme.

1 variants.
2 variants.

Krūšu nozīme izgatavota no tombaka, bet mazākā izmēra krusts un vairogs izgatavots no melhiora.
Izmērs – 42X43 mm.
Svars bez uzgriežņa – 17,4 gr.
Izgatavotājs – „KALVIS”, Rīga.

5.Jelgavas robežsargu bataljona krūšu nozīme. Nozīmes pamatā zeltains liesmveida staru atveids, uz kura uzlikts karstas emaljas Latvijas nacionālajās krāsās vienādu malu jeb Šveices krusts ar zeltītu iekantējumu, uz kura uzlikts mazāka izmēra sudrabains vienādu malu krusts ar iestrādātu sadalītu abreviatūru „J R P” un gadskaitli „1991″. Uz krusta uzlikts zilas karstas emaljas pusapaļais jeb spāņu vairogs ar sudrabainu aļņa atveidu – Jelgavas pilsētas ģerboņa dizaina pamatelementu. Nozīmes reversa lejasdaļā iegravēts kārtas numurs.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

6.Liepājas robežsargu bataljona krūšu zīme.

6.Liepājas robežsargu bataljona krūšu nozīme. Nozīmes pamatā krapināta melhiora ovālais vairogs, apvīts ar zaļas lakas ozolzaru savijumu. Uz vairoga atrodas stilizēts sarkanas lakas atslēgu krusts, kura staros iestrādātas trīs sudrabainas zvaigznes, sadalīta abreviatūra „R B” un gadskaitlis „1991.”. Vairoga centrā iestrādāts zaļas un sarkanas lakas Liepājas pilsētas ģerbonis.

Krūšu nozīme tika izgatavota no melhiora.
Izmērs – 54X54 mm.
Svars bez uzgriežņa – 29,0 gr.
Izgatavotājs – „ DAIĻRADE”, „LABORA”, Liepāja.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Robežsardzes Ventspils pārvaldes krūšu zīme.

Robežsargu Ventspils pārvaldes krūšu nozīme. Nozīmes pamatā četru stūru sudrabaina ordeņa zvaigzne, uz kuras atrodas balta karstas emaljas enkura krusts. Uz krusta uzlikts trīsstūra jeb gotiskais vairogs, ieskauts diviem zeltainiem ozolzariem sastiprinātiem vairoga lejasdaļā. Vairogā iestrādāti zilas karstas emaljas jūras un gaiši zilas karstas emaljas debesu atveidi, kā arī baltas karstas emaljas Ventas upes atveids. Vairoga centrā ieslīpi sakrustots zeltains zobens ar asmeni uz leju un atslēga.

Krūšu nozīme tika izgatavota no melhiora. Vairogs, zobens un atslēga – no tombaka.
Izmērs – 46X46 mm.
Svars bez uzgriežņa – 24,1 gr.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Robežsardzes Rīgas atsevišķā robežkontroles punkta krūšu zīme.

Rīgas atsevišķā robežkontroles punkta krūšu nozīmes pamatā sudrabains nedaudz pulēts ugunskrusts, kura starus savieno aukstas emaljas ozolu zaru savijums, izvietots pretī pulksteņa rādītāju virzienam. Uz ugunskrusta uzlikts stipri stilizēts krapināta un patinēta melhiora pusapaļais jeb spāņu vairogs ar trim zeltītām zvaigznēm tā augšdaļā, ar karstas emaljas robežstaba atveidu vertikāli centrā, kuru balsta sarkanas karstas emaljas lauva un sudrabains grifs. Vairoga lejasdaļā iestrādāts lentas veidojums ar uzrakstu „RĪGA”.

Krūšu nozīme izgatavota no melhiora, zvaigznes – no tombaka.
Izmērs – 46,5X46,5 mm.
Svars bez uzgriežņa – 22,6 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Robežsardzes Rīgas pārvaldes krūšu zīme.

1 variants.

Krūšu nozīme izgatavota no melhiora, zvaigznes – no tombaka.
Izmērs – 46,5X46,5 mm.
Svars bez uzgriežņa – 22,6 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

2 variants.

Izgatavota no sudraba ar apzeltītām zvaigznēm un apzeltītu lentas veidojumu.
Izmērs – 47X47 mm.
Svars bez uzgriežņa – 25,8 gr.

Rīgas pārvaldes krūšu nozīmes pamatā sudrabains nedaudz puklēts ugunskrusts, kura starus savieno aukstas emaljas ozolu zaru savijums, izvietots pretī pulksteņa rādītāju virzienam. Uz ugunskrusta uzlikts stipri stilizēts krapināta un patinēta melhiora pusapaļais jeb spāņu vairogs ar trim zeltītām zvaigznēm tā augšdaļā, ar karstas emaljas robežstaba atveidu vertikāli centrā, kuru balsta sarkanas karstas emaljas lauva un sudrabains grifs. Vairoga lejasdaļā iestrādāts lentas veidojums ar uzrakstu „RĪGA”.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Robežsardzes Rēzeknes mācību centra krūšu zīme.

Rēzeknes mācību centra krūšu nozīmes pamatā ovāls vairogs, kurš no sāniem ieskauts ar ozolzaru vainagu. Uz vairoga atrodas sudrabains pleznu jeb lielgabalu krusts, uz kā uzlikts zeltains stilizēts trīsstūra jeb gotiskais vairogs. Vairoga augšējā daļā iestrādātas trīs zvaigznes, lejasdaļā iestrādāts lentas savijums ar abreviatūru „RMC”. Vairoga centrā iestrādāts grifs ar neliela izmēra karstas emaljas trīsstūra jeb gotisko vairogu Latvijas nacionālajās krāsās. Grifs balsta sarkani-baltas karstas emaljas robežstaba atveidu.

Krūšu nozīme izgatavota no melhiora, bet vairogs izgatavots no tombaka.
Izmērs – 44X40 mm.
Svars bez uzgriežņa – 23,9 gr.
Izgatavotājs – „KOKARDE”, Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Rēzeknes robežsargu skolas krūšu zīme.

Krūšu zīmes apliecība.

Rēzeknes robežsargu skolas krūšu nozīmes pamatā zaļas karstas emaljas ozolzaru vainags, uz kā uzlikts sudrabains pleznu jeb lielgabalu krusts. Uz krusta uzlikts stilizēts baroka tipa baltas karstas emaljas vairogs, kas ierāmēts ar sudrabainu kanti. Vairoga augšējā daļā uzliktas trīs zvaigznes. Lejasdaļā uzlikts lentas savijums ar abreviatūru „RRS”. Vairoga centrā uzlikts grifs ar neliela izmēra karstas emaljas trīsstūra jeb gotisko vairogu Latvijas nacionālajās krāsās. Grifs balsta sarkani-baltas karstas emaljas robežstaba atveidu.

Krūšu nozīme izgatavota no melhiora, bet vairogs izgatavots no tombaka.
Izgatavotājs – „KALVIS”, Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Robežsardzes koledžas krūšu zīme.

Valsts robežsardzes koledžas krūšu nozīmes pamatā ovāls vairogs no apzeltīta sudraba. Vairogu ierāmē uzliktais patinēta sudraba ozolzaru vainags. Tā lejasdaļā divās rindās uz apzeltītas sudraba lentas savijuma izvietots uzraksts „ROBEŽSARDZES KOLEDŽA”. Uzraksts izvietots uz apzeltītas sudraba lentas savijuma. Vainaga augšējā daļā uzliktas trīs zvaigznes no apzeltīta sudraba. Vairoga centrā uzlikts karstas emaljas robežstaba atveids, uz kā uzlikts zilas karstas emaljas pusapaļais jeb spāņu vairogs ar sudrabainu grifa atveidu ar neliela izmēra karstas emaljas trīsstūra jeb gotisko vairogu Latvijas nacionālajās krāsās. Līdzīgi kā Rēzeknes pilsētas ģerboņa dizainā (Rēzeknes ģerbonī grifs ir zeltains). Uz staba apakšējās daļas izvietots atvērtas grāmatas atveids ar iestrādātu sadalītu gada skaitli „16.06. 1992.” izgatavotu no sudraba.

Krūšu nozīme izgatavota no sudraba ar apzeltītām detaļām.
Izmērs – 58X42 mm.
Svars bez uzgriežņa – 35,9 gr.
Izgatavotājs – „KALVIS”, Rīga.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu kreisās kabatas vai pie civiluzvalka krūšu kreisajā pusē.

Robežsardzes Aviācijas dienesta atpazīšanas zīme.

1 variants.
2 variants.

Robežsardzes koledžas kvalifikācijas zīme.

Valsts robežsardzes koledžas kvalifikācijas krūšu nozīmes pamatā stilizēts baroka tipa vairogs no krapināta apzeltīta sudraba, ierāmēts ar zeltainu kanti. Vairoga augšdaļā iestrādātas trīs dzeltenas karstas emaljas zvaigznes, bet tā lejasdaļā iestrādāts uzraksts divās rindās „ROBEŽSARGU KOLEDŽA”. Vairoga centrā iestrādāti divi zaļas karstas emaljas ozolzari ar karstas emaljas Latvijas nacionālajās krāsās lentas savijumu. Virs ozolzariem iestrādāti sarkanas karstas emaljas lauva un sudrabots grifs, kuri balsta sarkani-baltas karstas emaljas robežstaba atveidu.

Krūšu nozīme izgatavota no krapināta apzeltīta sudraba.
Izmērs – 36,5X28,5 mm.
Svars bez uzgriežņa – 10,9 gr.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu labās kabatas.

Robežsardzes skolas kvalifikācijas zīme.

1 variants.

Pirmā varianta krūšu nozīme izgatavota no krapināta sudraba.
Izmērs – 36,5X29 mm.
Svars bez uzgriežņa – 11,0 gr.
Izgatavotājs – „KALVIS”, Rīga.

2 variants.

Otrā varianta krūšu nozīme izgatavota no patinēta krapināta sudraba.
Izmērs – 37X29 mm.
Svars bez uzgriežņa – 12,3 gr.
Izgatavotājs – „DAIĻRADE RC “, Rīga.

Valsts robežsardzes koledžas robežsargu skolas kvalifikācijas krūšu nozīmes pamatā stilizēts baroka tipa krapināta sudraba vairogs, ierāmēts ar sudrabainu kanti. Vairoga augšdaļā iestrādātas trīs dzeltenas karstas emaljas zvaigznes, bet tā lejasdaļā – uzraksts divās rindās „ROBEŽSARGU SKOLA” . Vairoga centrā iestrādāti divi zaļas karstas emaljas ozolzari ar karstas emaljas Latvijas nacionālajās krāsās lentas savijumu. Virs ozolzariem iestrādāti sarkanas karstas emaljas lauva un sudrabots grifs, kuri balsta sarkani-baltas karstas emaljas robežstaba atveidu.

Krūšu nozīme nēsājama pie jebkura formas tērpa uz krūšu labās kabatas.

Robežsardzes Imigrācijas dienesta žetons.

Robežsardzes zīme – “Robežsargu dzimtas kopa”.


Zīmes izveidošanas iniciators bija pulkvedis Sviklis. Zīmi pasniedza bijušajiem pirmās republikas robežsargiem un to radiniekiem un tiem cilvēkiem kuri vāc un apkopo informāciju par pirmās republikas robežsargiem kuri ir dienējuši robežsardzē.

Robežsardzes prezentācijas zīme.

Robežsardzes Ventspils pārvaldes prezentācijas zīme.

Automašīnas tika ražotas Lielbritānijā, D-Type modeļus ražoja no 1926.gada līdz 1932. gadam. Kravas mašīnas ražoja arī civilām vajadzībām, militārie modeļi no civiliem modeļiem atšķīrās ar to, ka militārajiem modeļiem bija atvērtas kabīnes. Pirmiem 2000 dotās markas modeļiem bija 10 pēdu garas šasijas, bet pēc tam tika ražoti modeļi tikai ar 12 pēdu garām šasijām.

Dzinējs – 4 cilindru “Morris Z 2513 cc”, 15,9 zirgspēku.

Cik Latvijas armijai šādas automašīnas bija un kad, un kā viņas tika iegūtas uz doto brīdi nav zināms, kā var redzēt pēc attēliem tad automašīnas tika izmantotas arī lielgabalu transportēšanai.

Automašīnas attēla pašā labajā malā.
Skatoties attēlu no labās puses pirmās četras automašīnas.

Militārās:

Aizsardžu krūšu zīme.

Pamatā astoņstūraina oksidēta sudraba plāksnīte. Tās laukumā uzlikta latviešu ornamentālā zīme – Auseklītis, kura zari emaljēti divās joslās: viena dzeltenā krāsā, otra – zaļā. Auseklīša centrā balti emaljēti savīti burti “L A” (Latvijas aizsardzes). Starp krusta zariem plāksnītei reljefi ornamenti. Nozīmei aizmugurē pielodēta aizdare – saspraužama.

Šāda tipa aizsardžu nozīmes apstiprināja 1935.g., kad ieviesa jaunu formas tērpu. Līdz 1935.g. katra novada aizsardzēm bija sava “saktas” tipa nozīme. No 1935.g. visām aizsardžu nodaļām bija vienota nozīme. Krūšu zīmes pasniedza līdz 1940.gadam, kad aizsargu organizāciju likvidēja.

Garums – 25mm

Platums – 25mm

Zemessardzes štāba krūšu zīme.

1 variants.
2 variants, averss.
2 variants, reverss.

Zemessardzes štāba krūšu zīmi izstrādājis Voldemārs Eihenbaums un mākslinieks Igors Minajevs.

Zemessardzes štāba 62.Padomnieku rotas krūšu zīme.

Zemessardzes Štāba bataljona krūšu zīme.

Averss.
Reverss.

Krūšu zīmes pasniedza līdz 2002.gadam, kad bataljons tika likvidēts.

Zemessardzes 1.Rīgas apriņķa brigādes krūšu zīme.

No 2003.gada janvāra 1.Rīgas apriņķa brigāde tika pārdēvēta par 1.Rīgas apriņķa kājnieku brigādi, taču krūšu zīme netika mainīta un palika tāda pati kā iepriekš.

Krūšu zīmes pasniedza līdz 2003.gadam, kad brigāde tika likvidēta.

Zemessardzes 2.Vidzemes novada brigādes krūšu zīme.

No 2003.gada janvāra 2.Vidzemes novada brigāde tika pārdēvēta par 2.Vidzemes novada kājnieku brigādi, taču krūšu zīme netika mainīta un palika tāda pati kā iepriekš.

Krūšu zīmes pasniedza līdz 2003.gadam, kad brigāde tika likvidēta.

Zemessardzes 3.Latgales novada brigādes krūšu zīme.

No 2003.gada janvāra 3.Latgales novada brigāde tika pārdēvēta par 3.Latgales novada kājnieku brigādi, taču krūšu zīme netika mainīta un palika tāda pati kā iepriekš.

1 variants.
2 variants.
3 variants, averss.
3 variants, reverss.

Krūšu zīmes pasniedza līdz 2003.gadam, kad brigāde tika likvidēta.

Zemessardzes 5.Zemgales novada brigādes krūšu zīme.

1 variants.
2 variants.

Krūšu zīmes pasniedza līdz 2002.gadam, kad brigāde tika likvidēta.

Zemessardzes 61.Atsevišķās pasniedzēju-instruktoru rotas krūšu zīme.

Krūšu zīmes pasniedza līdz 2003.gadam, kad rota tika likvidēta.

Civilās:

Valsts statistikas pārvaldes 4.tautas skaitīšanas goda zīme.

1935.gadā notika tautas skaitīšana un Valsts statistiskā pārvalde tiem, kas bez atlīdzības piedalījās šajā pasākumā, piešķīra īpašas 4.tautas skaitīšanas goda zīmes. Goda zīmes bija darinātas no sudraba.

Medaļas.

Militārie apbalvojumi:

“Atzinības goda zīme” – Aizsardzības ministra apbalvojums.

Apbalvojuma apliecība.
Kastīte kādā pasniedz apbalvojumu, aizvērta.
Atvērta kastīte.

LR aizsardzības ministra apbalvojums “Atzinības Goda Zīme” dibināts 1996. gadā.
To piešķir kā atzinības apliecinājumu par nopelniem valsts bruņoto spēku veidošanā un nostiprināšanā, militāri patriotiskajā audzināšanā, valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos, sagatavojot tos savas valsts un zemes nelokāmai aizstāvēšanai.

“Atzinības Goda Zīme” ir veidota no sudraba; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm. Medaļas aversā ir redzama senlatviešu koka pils, tai apkārt ir uzraksts: “ATZINĪBAS GODA ZĪME”, medaļas reversā vidū ir uzraksts: “AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS”.
Medaļa ir iekārta 32 mm platā zilā, ar divām vertikālām sudraba svītrām cauraustā, lentē.
Medaļas ir numurētas.

Apbalvojumu “Atzinības Goda Zīme” piešķir LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli. Kandidatūras apbalvojuma “Atzinības Goda Zīme” piešķiršanai izskata un iesniedz ministram ar ministra pavēli apstiprinātā, LR Aizsardzības ministrijā izveidotā apbalvojumu izskatīšanas komisija. Kandidatūras apbalvošanai ar “Atzinības Goda Zīmi” ieteic Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apakšvienību komandieri ar NBS štāba priekšnieka un NBS komandiera akceptu, LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki, departamentu direktori, patstāvīgo nodaļu vadītāji, ministrijas padotībā esošo institūciju vadītāji, iesniedzot ieteikuma dokumentus apbalvojumu izskatīšanas komisijai.

Medaļu “Atzinības Goda Zīme” personai piešķir tikai vienu reizi.

Medaļa “Atzinības Goda Zīme” ir augstākais aizsardzības ministra apbalvojums. Medaļa nēsājama aiz valsts apbalvojumiem krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā 10 mm platu lentes atgriezumu.

“Goda zīme” – NBS Štāba bataljona komandiera apbalvojums.

NBS Štāba bataljona komandiera apbalvojums “Goda zīme”, veltīts NBS Štāba bataljona atjaunošanas desmitajai gadadienai, dibināts 2001. gadā sakarā ar bataljona atjaunošanas desmito gadadienu 2002. gada 1. februārī.

“Goda zīmi” piešķir bataljona komandieris kā atzinības apliecinājumu par nopelniem NBS Štāba bataljona attīstībā.

“Goda zīmi” piešķir NBS štāba un citām NBS militārpersonām, atvaļinātām militārpersonām, ārvalstu militārpersonām un civilpersonām, kas ar savu darbību veicinājušas bataljona veidošanos un attīstību, aktīvi piedalījušās bataljona personālsastāva audzināšanā.

Goda zīmi personai var piešķirt vienreiz. Goda zīmi pie formas tērpa nēsā krūšu kreisajā pusē. Goda zīme uzliekama aiz NBS spēku veidu apbalvojumiem.

“Par centību militārajā dienestā” – NBS komandiera goda zīme.

Goda zīme dibināta 1996. gada 2. oktobrī.
Pirmais NBS komandiera apbalvojums, ko piešķīra NBS komandieris militārpersonām, atvaļinātām militārpersonām, ārvalstu militārpersonām kā pateicību par ieguldījumu NBS veidošanā un attīstīšanā, valsts drošības sargāšanā, karavīru audzināšanā, par centību dienestā un kalpošanā savai valstij un zemei.
Goda zīme nēsājama krūšu kreisajā pusē.
Ikdienā nēsājams lentes atgriezums.
Goda zīme ir numurēta.

”Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā” – Aizsardzības ministra goda zīme.

Apbalvojuma apliecība.

LR aizsardzības ministra apbalvojums – Goda zīme “Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā” dibināts 1999.gada 11.novembrī Latvijas armijas 80 gadu atcerei.  
To piešķir kā atzinības apliecinājumu par nopelniem valsts bruņoto spēku attīstībā, valstiskās apziņas veidošanā karavīros, priekšzīmīgā dienesta pienākumu pildīšanā.

Goda zīme ir veidota no sudraba; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm, biezums 3 mm.
Goda zīmes aversā apkārt zīmei ozollapu vainags (spēka simbols), virs tā krustoti zobens un šautene, vertikāli lielgabala stobrs (ieroči simbolizē bruņotos spēkus). Centrā virs ieročiem latviešu karavīru saulīte – kokarde (latviešu karavīru simbols).
Goda zīmes reversā apkārt zīmei ir uzraksts: “AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS”. Goda zīmes vidū ir uzraksts: “PAR IEGULDĪJUMU BRUŅOTO SPĒKU ATTĪSTĪBĀ”.
Medaļa ir iekārta 32 mm platā un 50 mm garā lentā. Zaļās krāsas lenta simbolizē aizsardzību un Latvijas zemi; pa vidu lenta caurausta ar valsts karoga krāsām (valsts simbols, kas parāda aizsardzības ministru kā Latvijas valsts aizsardzības vadītāju).
Medaļas ir numurētas.

Apbalvojumu, Goda zīmi piešķir LR aizsardzības ministrs, izdodot par to pavēli.
Kandidatūras apbalvojuma piešķiršanai izskata un iesniedz aizsardzības ministram ar ministra pavēli apstiprināta LR Aizsardzības ministrijā izveidotā apbalvojumu izskatīšanas komisija. Kandidatūras apbalvošanai ieteic Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un ministrijas pakļautībā un pārziņā esošo institūciju vadītāji, pakļautības kārtībā iesniedzot ieteikuma dokumentus LR aizsardzības ministra sekretariātā.
Medaļu – Goda zīme “Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā” personai piešķir tikai vienu reizi.

Medaļa – Goda zīme “Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā” nēsājama aiz valsts apbalvojumiem un aizsardzības ministra apbalvojuma – medaļas “Atzinības Goda Zīme” krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā 10 mm platu lentes atgriezumu.

“Par kalpošanu tautai un Latvijai” – Sauszemes spēku/Zemessardzes komandiera goda zīme.

1.pakāpe, no zeltīta sudraba ar emaljas pildījumu.
1.pakāpes apliecība.
2.pakāpe, no sudraba.
3.pakāpe, no bronzas.

Par godu ZS desmitajai gadadienai 2001. gadā tika dibināts apbalvojums – goda zīme ar devīzi “Par kalpošanu tautai un Latvijai”.

Apbalvojumu piešķir Sauszemes spēku/Zemessardzes komandieris kā atzinības zīmi par nopelniem Sauszemes spēku/Zemessardzes attīstības veicināšanā un valsts aizsardzības stiprināšanā, par godprātīgu kalpošanu savai tautai un Latvijas valstij.

Apbalvojumam ir trīs pakāpes. 1. pakāpes goda zīmi var piešķirt militārpersonām, kas nodienējušas valsts aizsardzības struktūrās ierindas vai ārrindas dienestā ne mazāk kā desmit gadus, un civilpersonām. 2. pakāpes goda zīmi var piešķirt militārpersonām, kas nodienējušas valsts aizsardzības struktūrās ierindas vai ārrindas dienestā ne mazāk kā piecus gadus, un civilpersonām. 3. pakāpes goda zīmi var piešķirt militārpersonām, kas nodienējušas valsts aizsardzības struktūrās ierindas vai ārrindas dienestā ne mazāk kā trīs gadus, un civilpersonām.

Goda zīmi nēsā krūšu kreisajā pusē kā nākamo aiz valsts, ārvalstu, aizsardzības ministra, NBS komandiera apbalvojumiem un ZS nopelnu zīmes.

“Par kalpošanu Zemessardzei” – Zemessardzes komandiera apbalvojums.

1 pakāpe.
2 pakāpe.
2 pakāpes apliecība.
3 pakāpe, 1 variants.
3 pakāpe,
2 variants.
3 pakāpes apliecība, 1 variants.
3 pakāpes apliecība, 2 variants.

Apbalvojums tika dibināts 2004.gadā.

“Par nopelniem” – NBS komandiera goda zīme.

1 pakāpe.
2 pakāpe.
3 pakāpe.

Ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera ierosmi goda zīme “Par nopelniem” dibināta LR Nacionālo bruņoto spēku izveides desmitajā gadadienā 2001. gadā. Ievērojot augšanas principu, goda zīme “Par nopelniem” izveidota kā trīs pakāpju apbalvojums. Ar goda zīmi “Par nopelniem” apbalvo NBS komandieris. Goda zīmes pakāpi nosaka NBS komandieris, ņemot vērā apbalvojamās personas nopelnus. Tas ir atzinības apliecinājums personai par nopelniem NBS attīstībā, karavīru valstiskā un patriotiskā audzināšanā, valsts drošības sargāšanā, militāro tradīciju izkopšanā un uzticīgā kalpošanā savai valstij. Goda zīmi NBS komandieris var piešķirt NBS militārpersonām, ārrindas zemessargiem, ārvalstu militārpersonām, atvaļinātajām militārpersonām un civilpersonām.

“Par nopelniem” – Gaisa spēku komandiera goda zīme.

            1 pakāpe.
1 pakāpes miniatūra.
                 2 pakāpe.
2 pakāpes miniatūra.
                3 pakāpe.
3 pakāpes miniatūra.

Par godu Gaisa spēku izveides desmitajai gadadienai NBS Gaisa spēku komandieris 2002. gadā nodibināja goda zīmi “Par nopelniem”. Goda zīmei “Par nopelniem” ir trīs pakāpes.

Goda zīmi piešķir Gaisa spēku komandieris kā atzinības apliecinājumu par nopelniem Gaisa spēku attīstībā, karavīru valstiskā un patriotiskā audzināšanā, valsts drošības sargāšanā un militāro tradīciju izkopšanā, par uzticīgu kalpošanu savai valstij.

Goda zīmi var piešķirt GS militārpersonām, atvaļinātām militārpersonām un civilpersonām, kas ar savu darbu atbalstījušas un veicinājušas GS veidošanos.

Goda zīmei “Par nopelniem” ir trīs pakāpes.
1. pakāpe: sudraba ērglis un apzeltīti sudraba papildstari,
2. pakāpe: sudraba ērglis un sudraba papildstari,
3. pakāpe: sudraba ērglis un tumšas bronzas papildstari. Visām pakāpēm lentes ir vienādas. Katru goda zīmes pakāpi var piešķirt tikai vienu reizi.

Goda zīmi nēsā krūšu kreisajā pusē. Uz lentes atgriezuma 1. pakāpei ir zeltaina piecstūra zvaigznīte, 2. pakāpei – sudraba, 3. pakāpei – tumšas bronzas zvaigznīte.

“Par piedalīšanos starptautiskajās operācijās” – NBS komandiera piemiņas medaļa.

Nacionālo bruņoto spēku komandiera pavēle Nr.257

Rīgā 1997. gada 14. jūlijā

NBS štābs sadarbībā ar “Baltbat” ir izstrādājis medaļas aprakstu un nolikumu, kuru apstiprinājusi AM simbolikas komisija.

1. Medaļa ir NBS komandiera apbalvojums par godam izpildīto internacionālo dienestu, piedaloties starptautiskajās militārajās operācijās kopā ar citu armiju karavīriem, kā atzinība par karavīra veikto darbu.

2. Medaļu, pamatojoties uz NBS komandiera pavēli, piešķir visiem karavīriem, kas ne mazāk kā 45 diennaktis piedalījušies miera uzturēšanas vai kaujas operācijās kā aktīvi dalībnieki, kā arī ārvalstu militārpersonām, kas dienējušas LR NBS komandējošā sastāva pakļautībā vai kopējā apakšvienībā ar Latvijas karavīriem un ar savu darbību ir veicinājuši LR NBS attīstību.

3. Medaļas piešķiršanas un izsniegšanas kārtība:

3.1. Medaļu kandidātu sarakstu sastāda un iesniedz NBS J-1 pārvaldē kontingenta komandieris vai vecākais virsnieks;

3.2. NBS štāba J-1 pārvalde sagatavo un iesniedz NBS komandierim pavēles projektu un apliecības izskatīšanai un parakstīšanai un veic medaļu uzskaiti;

3.3. Medaļu par misiju piešķir tikai vienu reizi, bet atkārtotas piedalīšanās gadījumā karavīram tiek piešķirts misijas numurs (arābu cipariem), kas raksturo misiju skaitu. Ciparu izgatavo no tāda paša metāla kā medaļu un piestiprina pie medaļas lentas un lentas atgriezuma;

3.4. Ja karavīrs, pildot dienestu, ir parādījis īpašu drosmi, atjautību vai veicis varoņdarbu, tad medaļai pievieno divu krustotu zobenu zīmi, kuru nēsā uz medaļas lentas un lentas atgriezuma;

3.5. Medaļu pasniedz pēc atgriešanās Latvijā svinīgos apstākļos vai misijas vietā;

3.6. Citas valsts karavīriem medaļu pasniedz viņu valstī NBS pārstāvis vai pilnvarota persona;

3.7. Medaļu piešķir visiem karavīriem, ņemot vērā misijas ilgumu, bet nepiešķir tiem karavīriem, kuri misijas laikā ir izdarījuši rupjus disciplīnas pārkāpumus, noziegumus vai arī citā veidā grāvuši Latvijas valsts prestižu vai karavīra godu.

4. Medaļas un tās lentes atgriezuma apraksts:

4.1. Medaļa, misijas kārtas numurs un sakrustotie zobeni izgatavoti no dzeltena metāla.

4.2. Medaļa ir apaļas formas, diametrs – 32 mm, biezums – 3 mm, aversā reljefs, stilizēts zemeslodes attēls, uz tā sakrustoti zobens ar aso galu uz augšu un lauru zars, zobens virzīts no kreisās puses uz labo, bet lauru zars – pretējā virzienā.

4.3. Reversā – vidū uzraksts “Mieram un drošībai”, burtu izmērs – 3 mm, pa medaļas ārējo perimetru uzraksts “Par piedalīšanos starptautiskajās operācijās” un “NBS piemiņas medaļa”.

4.4. Medaļas lente ir divkrāsaina, 32 mm plata, gaiši zilā krāsā ar divām gareniskām 5 mm platām baltām svītrām, lentes garums – 45 mm. Uz lentas 5 mm attālumā uz augšējās malas var tikt novietoti sakrustoti zobeni, kuru garums – 18 mm, platums – 2 mm. Lentas vidū novieto misijas numuru, kura augstums ir 6 mm, bet platums – 1,5 mm.

5. Medaļas vietā var nēsāt lentes atgriezumu, tā platums – 8 mm, bet garums – 32 mm. Lentes atgriezumam tiek piestiprināti sakrustoti zobeni vai misijas numurs.

6. Medaļu nēsā krūšu kreisajā pusē atbilstoši nēsāšanas noteikumiem.

“Par sprāgstošu priekšmetu iznīcināšanu” – NBS komandiera apbalvojums.

“Par 600 sprāgstošu priekšmetu iznīcināšanu” – NBS komandiera apbalvojums.

“Par 1000 un vairāk sprāgstošu priekšmetu iznīcināšanu” – NBS komandiera apbalvojums.

“Sekmējot Latvijas dalību NATO” – Aizsardzības ministra piemiņas medaļa.

Piespraude ko ikdienā nēsā civilpersonas un militārpersonas pie civilā apģērba.

LR aizsardzības ministra apbalvojums – piemiņas medaļa „Sekmējot Latvijas dalību NATO” dibināts 2004.gada 19.martā sakarā ar Latvijas uzņemšanu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā – NATO.
Piemiņas medaļa tiek piešķirta kā atzinības apliecinājums par ieguldījumu Latvijas aizsardzības sistēmas attīstībā, veicinot Latvijas valsts dalību NATO.

Piemiņas medaļa ir veidota no bronzas; tā ir apaļas formas, diametrā 38 mm, biezums 3 mm. Tās aversā ir attēlota NATO simbolizējoša četrstaru zvaigzne ar apkārt izvietotiem dekoratīviem stariem. Gar malu pa visu perimetru – 2 mm bieza aploce aversā un reversā. Medaļas reversā – vidū uzraksts – “SEKMĒJOT LATVIJAS DALĪBU NATO”, apkārt pa perimetru ir uzraksts: “AIZSARDZĪBAS MINISTRA APBALVOJUMS”.
Piemiņas medaļa ir numurēta.
Piemiņas medaļa ir iekārta 32 mm platā un 50 mm garā lentā, kuras pamatā 15 mm plata valsts karoga sarkanā krāsa (karmīns) simbolizē Latviju, 15 mm plata zilā krāsa simbolizē NATO un lentas vidū to sadala 2 mm plata sudraba krāsas svītra, kas simbolizē taisnību, godīgumu un uzticību.

Pieteikumi apbalvošanai ar piemiņas medaļu tika pieņemti līdz 2004.gada 31.decembrim; pašreiz tās piešķiršana netiek turpināta.

Piemiņas medaļu personai piešķir tikai vienu reizi.
Šobrīd ar piemiņas medaļu ir apbalvotas 740 personas: Latvijas valsts un ārvalstu amatpersonas, LR Aizsardzības un LR Ārlietu ministriju darbinieki, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri, ārvalstu militārpersonas, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un citas personas.

Piemiņas medaļa nēsājama aiz valsts un aizsardzības ministra apbalvojumiem krūšu kreisajā pusē. Militārpersonas ikdienā pie formas tērpa nēsā 10 mm platu lentas atgriezumu, bet pie civilā tērpa piespraudi – 15 mm platu un 3 mm augstu tauriņsējuma lentīti. Civilpersonas ikdienā nēsā tikai piespraudi – tauriņsējuma lentīti.

“Zemessardzei 15 gadi” – Zemessardzes komandiera piemiņas medaļa.

Apbalvojuma apliecība.

Citi apbalvojumi:

Īpašās brīvprātīgo vienības.

“Goda zīme” – Latvijas Republikas Īpašo brīvprātīgo vienību štāba apbalvojums.

Apbalvojuma apliecība.

Latviešu strēlnieku apvienība.

“Latviešu strēlnieku apvienībai 20 gadi” – Latviešu strēlnieku apvienības jubilejas goda zīme.

Goda zīmes tehniskais un mākslinieciskais apraksts.jpg

Goda zīmes apliecības paraugs.jpg

Goda zīmes krāsainais un grafiskais attēlojums.jpg

Robežsardze.

“Otrās šķiras Robežsargu Atzinības krusts” – Valsts robežsardzes apbalvojums.

Apbalvojuma apliecība.

Valsts robežsardzes pavēle Nr.394

Rīgā 2001. gada 10. septembrī

Par otrās šķiras Robežsargu Atzinības krustu

Lai paustu atzinību robežsargiem un Valsts robežsardzes darbiniekiem, Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu un aizsardzības struktūru amatpersonām, kuras 1991.gadā sāka dienestu (darbu) šajās struktūrās vai arī viņu darbība bija saistīta ar robežsargu iesaukšanu aktīvajā dienestā un minēto amatpersonu darbs joprojām ir saistīts ar Latvijas valsts robežas apsardzību vai robežsargu apmācību, kā arī ārvalstu robežsargiem – Valsts robežsardzes atjaunošanas procesa dalībniekiem par augsto personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas valsts robežas apsardzības organizēšanā un īstenošanā, pamatojoties uz Robežsardzes likuma 8.panta ceturto daļu un Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra noteikumu Nr.460 “Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināra reglamenta” 9.4.apakšpunktu tiek dibināta krūšu zīme otrās šķiras Robežsargu Atzinības krusts. Šā apbalvojuma mākslinieciskais projekts ir apstiprināts ar Valsts heraldikas komisijas 2001.gada 29.maija sēdes lēmumu.

Saistībā ar augstāk minēto pavēlu:

1. Apstiprināt nolikumu “Par otrās šķiras Robežsargu Atzinības krustu”.

2. Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Finansu un nodrošinājuma pārvaldes priekšniekam nodrošināt otrās šķiras “Robežsargu Atzinības krusta”, apbalvojuma apliecību pasūtīšanu un izgatavošanu.

3. Kontroli pār pavēles izpildi uzdot Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšniekam.

4. Ar pavēli iepazīstināt Valsts robežsardzes personālu.

Valsts robežsardzes priekšnieks robežsardzes ģenerālis G. Dāboliņš

Nolikums
par otrās šķiras Robežsargu Atzinības krustu

I. Vispārīgie nosacījumi

1. Otrās šķiras Robežsargu Atzinības krusts ir dibināts 2001.gadā, sakarā ar Valsts robežsardzes atjaunošanas 10.gadadienu, kā apbalvojums robežsargiem un Valsts robežsardzes darbiniekiem, Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu un aizsardzības struktūru amatpersonām, kuras 1991.gadā sāka dienestu (darbu) šajās struktūrās vai arī viņu darbība bija saistīta ar robežsargu iesaukšanu aktīvajā dienestā un minēto amatpersonu darbs joprojām ir saistīts ar Latvijas valsts robežas apsardzību vai robežsargu apmācību, kā arī ārvalstu robežsargiem – Valsts robežsardzes atjaunošanas procesa dalībniekiem.

2. Otrās šķiras Robežsargu Atzinības krustu piešķir par izcilu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas valsts robežas apsardzības organizēšanā un īstenošanā.

Apbalvot ar otrās šķiras Robežsargu Atzinības krustu var:

2.1. Robežsargus un Valsts robežsardzes darbiniekus, kuri no 1991.gada līdz 1992.gada 30.jūnijam ir brīvprātīgi iestājušies Robežsardzē un nepārtraukti turpina dienestu (strādā) Robežsardzē;

2.2. Valsts robežsardzes, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu un aizsardzības struktūru darbiniekus, kuri 1991.gadā, brīvprātīgi uzsākot dienestu Robežsardzē, muitā un aizsardzības struktūrās, tika iesaistīti Latvijas valsts robežas apsardzības uzdevumu veikšanā un bez pārtraukuma turpina dienestu (strādā) Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēs un aizsardzības struktūrās;

2.3. ārvalstu robežsargus, kuri ir personīgi snieguši atbalstu Valsts robežsardzei.

II. Atzinības krusta piešķiršanas kārtība

3. Tiesības lemt par otrās šķiras Robežsargu Atzinības krusta piešķiršanu ir Valsts robežsardzes Apbalvojumu komisijai (turpmāk tekstā – Apbalvojumu komisija), kuras sastāvu ar pavēli nosaka Valsts robežsardzes priekšnieks.

4. Kandidātus apbalvošanai ar otrās šķiras Robežsargu Atzinības krustu ieteic Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes, teritoriālo pārvalžu un Robežsargu skolas (koledžas) priekšnieki, iesniedzot sarakstus apbalvošanai (atbilstoši Nolikuma 2.1. un 2.2.punktiem) Apbalvojumu komisijai. Valsts robežsardzes apbalvojamo sarakstiem pievienojams izraksts no kandidāta personīgās lietas par dienesta gaitu, disciplināriem sodiem un apbalvojumiem. Atsevišķos gadījumos var tikt izskatīti ieteikumi apbalvošanai, kas ir saņemti no Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes, Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņotu spēku vadības.

III. Atzinības krusta tehniskais un mākslinieciskais apraksts

5. Otrās šķiras Robežsargu Atzinības krustazīme izgatavota no sudraba, tās lielums ir 41 mm:

5.1. Krusta zīmes aversa pusē ir reljefi izcelts, zaļas emaljas klāts Austrijas lielgabalu krusts, kura ārēja mala ir ar sarkanu emalju un sudraba aplokojumu. Krusta zīmes centrā ir reljefi izcelts sudraba medaljons, uz kura zeltītā laukumā ir iespiesta Valsts robežsardzes emblēma. Emblēmu veido robežstaba attēls Latvijas karoga krāsās, virs robežstaba – puslokā trīs zeltītas piecstaru zvaigznītes. Robežstaba turētāji ir karmīnsarkans lauva labajā pusē un sudraba grifs kreisajā pusē. Zem robežstaba turētājiem ir stilizēts zaļu ozola lapu pinums un karmīnsarkana-balta-karmīnsarkana karoglenta.

Starp Krusta zīmes zariem ir divi sakrustoti šķēpi, kuru smailes vērstas uz augšu.

Krusta zīmes reversa puse ir gluda, tās centrā sudraba medaljons – reljefi izcelts ozollapu pinums, tā centrā ir reljefi izcelti cipari – 1991. Krusta zīmes apakšējā daļā ir iekalts tās kārtas numurs.

5.2. Krusta zīmes jostas augšdaļā ir austiņa, ar atveri tās centrā, zīmes savienošanai ar lentas turētāja gredzenu. Ozollapu pinuma raksta sudraba piekares gredzens savieno krusta zīmi ar caurvērtu lentas piekarriņķi.

6. Otrās šķiras Robežsargu Atzinības krusta lenta izgatavota no muarē auduma, lentas garums – 45 mm, platums – 32 mm. Otrās šķiras Atzinības krusta lentas garenass virzienā ieaustas trīs 10,6 mm platas svītras – balta-gaišzaļa-gaišzila.

7. Otrās šķiras Robežsargu Atzinības krusta piespraude izgatavota no sudraba, tās lielums ir 12 mm. Piespraudei aversa pusē ir reljefi izcelts, zaļas emaljas klāts Austrijas lielgabalu krusts, kura ārējā mala ir ar sarkanu emalju un sudraba aplokojumu. Krusta zīmes vidū ir reljefi izcelts sudraba medaljons, medaljona laukums ir apzeltīts. Starp Krusta zīmes zariem ir divi sakrustoti šķēpi, kuru smailes vērstas uz augšu.

IV. Atzinības krusta nēsāšanas tiesību izsludināšana un apliecināšana

8. Apbalvojumu komisijas lēmumu par apbalvošanu ar otrās šķiras Robežsargu Atzinības krustu apstiprina Valsts robežsardzes priekšnieks, kurš izdod pavēli par tā piešķiršanu.

9. Kopā ar otrās šķiras Robežsargu Atzinības krustu apbalvojamai personai tiek izsniegta apliecība ar tādu pašu kārtas numuru, kāds ir uz otrās šķiras Atzinības krusta. Apliecību ar parakstu un ģerboņa zīmogu apstiprina Valsts robežsardzes priekšnieks. Apliecību izsniegšana un reģistrācija “Valsts robežsardzes krūšu nozīmju (zīmju) reģistrā” ir Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Personāla dienesta kompetencē.

V. Atzinības krusta nēsāšanas nosacījumi

10. Otrās šķiras Robežsargu Atzinības krusts ir nēsājams pie formas tērpa krūšu kreisajā pusē aiz pirmās šķiras Atzinības krusta. Pie civiltērpa nēsā otrās šķiras Atzinības krusta piespraudi.

Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks robežsardzes pulkvedis Ā. Jansons

1394.JPG (39832 bytes)

4394.JPG (37766 bytes)

“Par Latvijas valsts robežas izbūvi” – Valsts robežsardzes nopelnu zīme.

Nopelnu zīme dibināta 2004.gadā.

“Valsts robežsardzei 80 gadu” – Valsts robežsardzes jubilejas zīme.

Valsts robežsardzes pavēle Nr.271

Rīgā 1999.gada 14.jūlijā

Par Valsts robežsardzes jubilejas zīmi “Valsts robežsardzei 80 gadu”

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 1998. gada 15. decembra noteikumu Nr. 460 “Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments” 9.4. apakšpunktu un Iekšlietu ministrijas 1999. gada 25. jūnija pavēli Nr. 690 “Par Valsts robežsardzes dibināšanas dienu”, lai stiprinātu robežsargu pašapziņu un stimulētu godprātīgu pienākumu veikšanu, kā arī atzīmētu Latvijas brīvvalsts robežsargu, Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Valsts robežsardzes sadarbības organizāciju vadītāju ieguldījumu Valsts robežsardzes attīstībā, Valsts robežas atjaunošanā un nostiprināšanā, Valsts robežsardzes Galvenā pārvalde ir izstrādājusi Valsts robežsardzes jubilejas zīmi “Valsts robežsardzei 80 gadu”. 1999. gada 7. maijā Jubilejas zīme ir apstiprināta Latvijas Valsts heraldikas komisijas sēdē.

Pamatojoties uz augstāk minēto, pavēlu:

1. Apstiprināt Valsts robežsardzes jubilejas zīmes “Valsts robežsardzei 80 gadu” nolikumu (sk. pielikumu).

2. Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu priekšniekiem un Rēzeknes robežsargu skolas priekšniekam līdz šā gada 10. oktobrim iesniegt Valsts robežsardzes Apbalvojumu komisijai robežsargu (Valsts robežsardzes darbinieku) sarakstus apbalvošanai ar Valsts robežsardzes jubilejas zīmi “Valsts robežsardzei 80 gadu” saskaņā ar Nolikuma prasībām.

3. Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšniekam līdz 1999.gada 1. novembrim organizēt 490 komplektu Valsts robežsardzes jubilejas zīmes “Valsts robežsardzei 80 gadu” izgatavošanu.

4. Valsts robežsardzes jubilejas zīmi “Valsts robežsardzei 80 gadu” ar Nr.1 (ar apliecību) nodot Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam, ar Nr.2 – Latvijas Kara muzejam.

5. Kontroli par pavēles izpildi uzdot Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšniekam.

6. Ar pavēli iepazīstināt Valsts robežsardzes personālu.

Valsts robežsardzes priekšnieks robežsardzes pulkvedis G. Dāboliņš

 

Apstiprināts

ar Valsts robežsardzes priekšnieka

1999. gada 14.jūlija pavēli Nr.271

Valsts robežsardzes jubilejas zīmes “Valsts robežsardzei 80 gadu” nolikums

1. Vispārējās nostādnes

Valsts robežsardzes jubilejas zīme “Valsts robežsardzei 80 gadu” (turpmāk tekstā Jubilejas zīme) ir dibināta 1999. gadā kā apbalvojums robežsargiem (Valsts robežsardzes darbiniekiem), kā arī kā cieņas apliecinājums militārpersonām un civilpersonām, sakarā ar 1919. gada 15. novembrī dibinātās Valsts robežsardzes 80. gadadienu.

2. Jubilejas zīmes piešķiršanas kārtība

2.1. Tiesības piešķirt Jubilejas zīmi ir Valsts robežsardzes Apbalvojumu komisijai (turpmāk tekstā – Apbalvojumu komisija), kura sastāv no Valsts

robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšnieka (komisijas priekšsēdētājs), teritoriālo pārvalžu (Rēzeknes robežsargu skolas) priekšniekiem (komisijas locekļi) un Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Personāla dienesta priekšnieka (sekretārs).

Robežsargu (Valsts robežsardzes darbinieku) sarakstus (Nolikuma 3.6., 3.7.) apbalvošanai (sk. 1. pielikumu) ar Jubilejas zīmi Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes un Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu (Rēzeknes robežsargu skolas) priekšnieki iesniedz Valsts robežsardzes Apbalvojumu komisijai (pēc stāvokļa uz 1999. gada 1. oktobri).

Nolikuma punktos 3.1., 3.3., 3.5. un 3.8. minēto personu sarakstus Jubilejas zīmes piešķiršanai Apbalvojuma komisijai iesniedz Valsts robežsardzes priekšnieks.

3. Jubilejas zīme tiek piešķirta:

3.1. Latvijas brīvvalsts robežsargiem.

3.2. Latvijas Republikas Ministru Padomes Sabiedrības drošības departamenta, Aizsardzības ministrijas, Aizsardzības spēku un Nacionālo bruņoto spēku vadītājiem, kuru vadībā (1991.-1998. gados) notika Robežsardzes izveide un nodošana Iekšlietu ministrijas pakļautībā (pārraudzībā): J.Baškeram (Ministru Padomes Sabiedrības drošības departamenta direktors 1991.g.), V.Sviklim (Ministru Padomes Sabiedrības drošības departamenta darbinieks, Aizsardzības spēku Robežsargu brigādes komandiera vietnieks 1991.-1994.g. (pēc nāves)), T.Jundzim (Aizsardzības ministrs 1991.-1993. g.), A. Krastiņam (Aizsardzības ministrs 1995.-1997. g.), D.Turlam (Aizsardzības spēku komandieris 1992.-1995. g. un Iekšlietu ministrs 1996-1997. g.) un J. Dalbiņam (Nacionālo bruņoto spēku komandieris 1994.-1998. g.).

3.3. Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas amatpersonām: Iekšlietu ministram, Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāram, Iekšlietu ministrijas Parlamentārajam sekretāram, Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāra vietniekiem, Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Struktūru darba koordinācijas grupas galvenajam inspektoram par Valsts robežas jautājumiem, Aizsardzības ministram, Aizsardzības ministrijas Valsts sekretāram, Nacionālo bruņoto spēku komandierim, Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšniekam, Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes komandierim un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes priekšniekam.

3.4. Latvijas Republikas Robežsardzes vadītājiem laika periodā no 1992.gada līdz 1999.gadam: I.Redisonam (Aizsardzības spēku Robežsargu brigādes komandieris 1992.-1994. g.), J.Ādamsonam (Aizsardzības spēku Robežsargu brigādes komandieris 1994. g.), L.Lasmanim (Aizsardzības spēku Robežsargu brigādes komandieris, Nacionālo bruņoto spēku Robežapsardzības spēku komandieris 1994.-1996. g.) un G.Dāboliņam (Nacionālo bruņoto spēku Robežapsardzības spēku komandieris, Iekšlietu Ministrijas Robežsardzes priekšnieks un Valsts robežsardzes priekšnieks no 1996.g.).

3.5. Nacionālās Aizsardzības akadēmijas rektoram, Latvijas Policijas akadēmijas rektoram un Latvijas Policijas akadēmijas Robežsardzes koledžas direktoram.

3.6. Valsts robežsardzes virsniekiem, kuri nodienējuši Valsts robežsardzē ne mazāk kā 5 gadus un kuriem nav spēkā esošu disciplināro sodu.

3.7. Valsts robežsardzes instruktoriem un darbiniekiem, kuri ieņem virsnieku amatus un ir nodienējuši (nostrādājuši) Valsts robežsardzē ne mazāk kā 5 gadus un kuriem nav spēkā esošu disciplināro sodu.

3.8. Citu valsts institūciju un ārvalsts robežsardzes vadītājiem.

4. Jubilejas zīmes tehniskais un mākslinieciskais apraksts

4.1. Jubilejas zīme (sk. 2. pielikumu) ir apaļās formas, izgatavota no tompaka; tās diametrs – 38 mm un biezums – 3 mm:

4.1.1. aversa pusē centrā ir reljefi izcelta Valsts robežsardzes emblēma (tās centrā izvietots robežstabs, virs robežstaba – puslokā trīs piecstaru zvaigznītes.

Robežstaba turētāji ir lauva labajā pusē un grifs kreisajā pusē. Zem robežstaba turētājiem ir stilizēts ozola lapu pinums un karoglente). Jubilejas zīmes apakšdaļā ir reljefi izcelti cipari “1919-1999” .

4.1.2. reversa pusē reljefi izcelts uzraksts – “VALSTS ROBEŽSARDZEI 80 GADU” un zem tā ir divas ozollapas.

4.1.3. Jubilejas zīmes apmales augšdaļā ir austiņa uz abām pusēm plīvojošas lentas formā ar atveri tās centrā zīmes savienošanai ar Lentas turētāja gredzenu.

Lentas turētāja centra reversā iekalts tās kārtas numurs. Lentas turētāja izmēri – 35 mm x 6 mm.

4.1.4. Lenta izgatavota no muarē auduma tumši zaļā krāsā. Lentas garums – 50 mm, platums – 32 mm.

Jubilejas zīmes lentas garenass virziena centrā ieausta 7 mm plata karmīnsarkana svītra.

5. Jubilejas zīmes nēsāšanas tiesību izsludināšana un apliecināšana

5.1. Apbalvojumu komisijas lēmumu par apbalvošanu ar Jubilejas zīmi apstiprina Valsts robežsardzes priekšnieks un izdod pavēli.

Izraksts no pavēles glabājams apbalvotā robežsarga (Valsts robežsardzes darbinieka) personas lietā.

5.2. Kopā ar Jubilejas zīmi apbalvojamai personai tiek izsniegta apliecība (sk. 3. pielikumu) ar tādu pašu kārtas numuru, kurš ir uz Jubilejas zīmes.

Apliecību ar parakstu un ģerboņa zīmogu apliecina: punktos 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. un 3.8. minētajām personām Valsts robežsardzes priekšnieks un punktos 3.6. un 3.7. Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes vai attiecīgās teritoriālās pārvaldes (Rēzeknes robežsargu skolas) priekšnieks.

Apliecību izsniegšana tiek reģistrēta “Valsts robežsardzes krūšu nozīmju (zīmju) reģistrā” un tā ir Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Personāla dienesta kompetencē.

6. Jubilejas zīmes nēsāšanas nosacījumi

6.1. Jubilejas zīme nēsājama pie formas tērpa krūšu kreisajā pusē. Gadījumos, kad persona ir apbalvota ar citiem apbalvojumiem (ordeņiem, medaļām, zīmēm), Jubilejas zīme novietojama pēdējā.

6.2. Jubilejas zīmes 8 mm platais lentas atgriezums ir nēsājams pie formas tērpa un civiltērpa.

7. Jubilejas zīmes izgatavošana un tās finansēšana

Izdevumi Jubilejas zīmes izgatavošanai sedzami no Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes budžeta finansu līdzekļiem.

Valsts robežsardzes Apbalvojumu komisijas priekšsēdētājs

robežsardzes majors N. Garbars

2R.JPG (43939 BYTES)

3R.JPG (43350 BYTES)

“Valsts robežsardzei 90 gadi” – Valsts robežsardzes jubilejas zīme.

Valsts robežsardzes noteikumi Nr.30

Rīgā 2009.gada 11.maijā

Valsts robežsardzes apbalvojuma “Valsts robežsardzei – 90 gadi” nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta pirmo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Valsts robežsardzes apbalvojuma “Valsts robežsardzei – 90 gadi” (turpmāk – Jubilejas zīme) aprakstu, piešķiršanas un nēsāšanas kārtību.

2. Jubilejas zīme (1.pielikums) dibināta ar mērķi – paust atzinību par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanā vai nelegālās migrācijas novēršanā, kā arī labiem dienesta (darba) rezultātiem un ieguldījumu Valsts robežsardzes attīstībā.

3. Jubilejas zīmi piešķir Valsts robežsardzes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kurām ir nepārtraukta izdiena Valsts robežsardzē 15 gadi, un darbiniekiem, ar kuriem noslēgts darba līgums un kuriem ir nepārtraukts darba stāžs Valsts robežsardzē 15 gadi, bijušajiem robežsargiem un darbiniekiem, kā arī citām valsts un ārvalstu iestāžu amatpersonām (darbiniekiem).

II. Jubilejas zīmes piešķiršanas kārtība

4. Kandidātus apbalvošanai ar Jubilejas zīmi var ieteikt Valsts robežsardzes priekšnieks, Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks, Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšnieks, Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu priekšnieki vai Valsts robežsardzes koledžas direktors, iesniedzot Valsts robežsardzes apbalvojuma piešķiršanas komisijai (turpmāk – komisija) ieteikumu apbalvošanai (2. pielikums).

5. Ieteikumus apbalvošanai ar Jubilejas zīmi izskata un lēmumu par Jubilejas zīmes piešķiršanu pieņem komisija.

6. Komisijas sastāvs:

6.1. komisijas priekšsēdētājs – Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšnieks;

6.2. komisijas priekšsēdētāja vietnieks – Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks;

6.3. komisijas locekļi – Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu priekšnieki, Valsts robežsardzes koledžas direktors un Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes priekšnieks.

7. Komisijas sekretariāta funkcijas nodrošina Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Personāla vadības dienests.

8. Komisija izskata ieteikumus apbalvošanai ar Jubilejas zīmi un lemj par Jubilejas zīmes piešķiršanu.

9. Komisijas sēdes sasauc komisijas priekšsēdētājs. Komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz puse no komisijas locekļiem.

10. Izvērtējot ieteikumu, komisija:

10.1. pārliecinās, vai amatpersona ieteikuma izskatīšanas brīdī nav uzskatāma par disciplināri sodītu;

10.2. pārliecinās par ieteikumā norādīto nopelnu atbilstību Jubilejas zīmes dibināšanas mērķim un to nozīmīgumu Latvijas valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanā vai nelegālās migrācijas novēršanā, vai Valsts robežsardzes attīstībā;

10.3. lemj par Jubilejas zīmes piešķiršanas pamatotību;

10.4. ja nepieciešams, ir tiesīga pieaicināt citas personas papildinformācijas sniegšanai.

11. Ja komisija lemj par Jubilejas zīmes piešķiršanu komisijas priekšsēdētājam, komisijas priekšsēdētāja vietniekam vai komisijas loceklim, viņš balsojumā nepiedalās.

12. Komisija lēmumu pieņem balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso divas trešdaļas klātesošo komisijas locekļu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Ja balso par Jubilejas zīmes piešķiršanu komisijas priekšsēdētājam, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja vietnieka balss.

13. Komisijas protokolus par apbalvošanu ar Jubilejas zīmi paraksta komisijas priekšsēdētājs, klātesošie komisijas locekļi un komisijas sekretārs. Komisijas protokolus par apbalvošanu ar Jubilejas zīmi apstiprina Valsts robežsardzes priekšnieks. Ja nolemts apbalvot Valsts robežsardzes priekšnieku, tas tiek atspoguļots atsevišķā Apbalvojuma piešķiršanas Komisijas protokolā par apbalvošanu ar Jubilejas zīmi un šo protokolu neapstiprina.

14. Kopā ar Jubilejas zīmi apbalvojamajai personai izsniedz apliecību (3.pielikums) ar tādu pašu kārtas numuru kā Jubilejas zīmei. Apliecību ar parakstu un ar ģerboņa zīmogu apliecina Valsts robežsardzes priekšnieks. Ja apliecību piešķir Valsts robežsardzes priekšniekam, apliecību ar parakstu un ar ģerboņa zīmogu apliecina Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšnieks.

15. Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Personāla vadības dienests nodrošina apliecību reģistrāciju Valsts robežsardzes apbalvojuma “Valsts robežsardzei – 90 gadi” reģistrācijas žurnālā (4.pielikums).

16. Vienu Jubilejas zīmi piešķir Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam krājumu papildināšanai.

III. Jubilejas zīmes tehniskais un mākslinieciskais apraksts

17. Jubilejas zīme izgatavota no sudraba, tās garums ir 39,3925, platums ir 40 mm, biezums ir 2 mm.

18. Jubilejas zīmes:

18.1. aversa centrā sudraba Valsts robežsardzes ģerbonis cilnī. Pa kreisi no ģerboņa dibināšanas gadaskaitlis “1919”, pa labi 90.jubilejas gadaskaitlis “2009”. Gar malu pa apli izkārtoti 9 reljefi pakāpienveida skujiņu raksti.

18.2. reversa vidusdaļā centrēts teksts cilnī “LATVIJAS VALSTS ROBEŽSAR­DZEI – 90 GADI”. Pašā apakšpusē pa vidu iedobts zīmes kārtas numurs. Lentei un lentes atgriezumam reversā pretatvēršanās stiprinājumi.

19. Jubilejas zīmes lente izgatavota no austa ripsa, tās garums ir 50 mm, platums ir 32 mm. Krāsu izvietojums ir šāds: sudrabs Cool Gray 9 C, karmīnsarkans 208 C, balts, svītras: karmīnsarkanas 4 mm, balta 2 mm. Lentes atgriezuma izmēri ir 32 mm platums, 10 mm garums.

IV. Jubilejas zīmes nēsāšana

20. Jubilejas zīmi vai Jubilejas zīmes lentes atgriezumu nēsā pie formas tērpa vai civilā apģērba krūšu kreisajā pusē.

21. Gadījumos, kad persona ir apbalvota ar citiem apbalvojumiem, Jubilejas zīmi novieto pēc Valsts robežsardzes Jubilejas zīmes “Valsts robežsardzei 85 gadi” (ja tāda ir) vai pēc III pakāpes Robežsargu nopelnu zīmes “Par izcilību dienestā” (ja tāda ir), vai pēc Valsts robežsardzes nopelnu zīmes “Par ieguldījumu starptautiskajās misijās un operācijās” (ja tāda ir), vai pēc nopelnu zīmes “Par ieguldījumu Schengen acquis ieviešanā” (ja tāda ir).

V. Noslēguma jautājums

22. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Saskaņots ar Iekšlietu ministriju 2009.gada 27.aprīlī.

Valsts robežsardzes priekšnieks pulkvedis N.Garbars

Valsts robežsardzes apbalvojuma “Valsts robežsardzei – 90 gadi” krāsainais attēlojums

01.JPG (32852 bytes)

03.JPG (72679 bytes)

Valsts statistikas pārvalde.

“Goda zīme” – Valsts statistikas pārvaldes apbalvojums.

Apbalvojums dibināts 1935.gadā, izgatavots no sudraba. To piešķīra par atsevišķiem nopelniem valsts labā pie statistisko ziņu vākšanas un apstrādāšanas.

Latvijas armijas un Nacionālo

Bruņoto spēku karogi

1.Jātnieku pulks

1922.gada 9.jūlijā Latvijas Tirgotāju apvienība dāvināja pulkam karogu. Karoga fons bija dzelteni zilā krāsā,

Devīze – “Dievs, Tēvija, Pulks.”

Attēls uz kartiņas.
Attēls uz kartiņas.
Pulka kareivji dod svinīgo zvērestu.

1.kājnieku bataljons

Karogu vienībai pasniedza un iesvētīja Ādažos, 2002.gada 9.maijā, piedaloties valsts prezidentam.

Karoga konceptuālās idejas autors bija 1.kājnieku bataljona štāba priekšnieks pulkvežleitnants Bezzubovs, elektroniskā meta autors seržants Raivis Balinskis.
Karogu bataljonam kā dāvanu pasniedza Rīgas domes deputāts rezerves pulkvedis Juris Dalbiņš.

Karoga izmēri ir 1,80 m : 1,20 m
Karoga labā puse izgatavota no egļu zaļas krāsas zīda tafta – izšūta.
Karoga kreisā puse no ziloņkaula krāsas zīda tafta – izšūta.
Karoga labajā pusē vidū uz egļu zaļa fona ir attēlota Sauszemes Spēku zīme. Virs tās vienības nosaukuma pirmā daļa – “SAUSZEMES SPĒKU”, un zem šīs zīmes – otrā daļa “1. KĀJNIEKU BATALJONS”. Uzraksti ir izšūti zelta krāsā

Karoga kreisajā pusē uz ziloņkaula krāsas fona, augšējā kreisajā stūrī izšūta IDB/LATBAT emblēma (lūsis) ar dibināšanas gada skaitli un augšējā labajā stūrī BALTBAT Latvijas kontingenta emblēma ar dibināšanas gada skaitli. Zem šīm emblēmām, karoga laukuma augšējā malā ir izšūta bataljona devīze “Pirmais starp līdzīgiem”. Karoga laukuma centrā, zem devīzes, SzS 1. kājnieku bataljona (LATBAT) emblēma ar dibināšanas gada skaitli zem tās.

IDB/LATBAT emblēma ir izšūta saskaņā ar apstiprinātajām krāsām. BALTBAT emblēma ir izšūta saskaņā ar apstiprinātajām krāsām. Gadu skaitļi un bataljona devīze ir izšūti sudraba krāsā ar sarkanu ēnojumu.

SzS 1. kājnieku bataljona emblēma ir izšūta saskaņā ar apstiprinātajām krāsām.
SzS 1. kājnieku bataljona emblēma – zobens vērsts uz augšu – simbolizē gatavību cīņai;
Ozollapu virtene – spēku;
Trīs zvaigznes – brīvību;
Romiešu I – norāda vienības numuru.
Karogam apkārt piešūtas dzeltenas bārkstis, bārkšu platums 55 mm.

Devīze – “Pirmais starp līdzīgiem.”

1.Latvijas neatkarības rota

Vienības atjaunotais karogs tika iesvētīts 2011.gada 3.martā, Nīkrāces pagasta “Lēnās”. Karoga atjaunošanas iniciators bija Cēsu rotas karavīra Augusta Arāja dēls Rolands Arājs. Karogu atjaunoja pēc fotoattēliem, un karogu izšuja māksliniece Dagnija Grauduma. Ziedojumu vākšana karoga atjaunošanai bija brigādes ģenerāļa Jura Vectirāna ziņā.

2011.gada 3.marts, Nīkrāces pagasts “Lēnas”, karogs pēc iesvētīšanas pie piemiņas sienas par godu 1919.gada Brīvības cīņās kritušajiem.
2011.gada marts, pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas pasākuma laikā, vienības karogs kreisajā pusē.
2011.gada marts, pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas pasākuma laikā, vienības karogs vidū.
2011.gada marts, pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas pasākuma laikā, vienības karogs vidū.

1.Liepājas kājnieku pulks

 Pulkam karogu pateicībā par tēvzemes atbrīvošanu 1922.gada 28.martā dāvāja Liepājas pilsētas pašvaldība. Karogu pulkam svinīgi pasniedza 1922.gada 30.martā. Karoga meta autors ir mākslinieks Reinholds Kasparsons.

Devīze – “Tēvu zemes mīlestību mēs ar darbiem radīsim.”

1.Valmieras kājnieku pulks

1919.gada 27.martā, pulks izgāja uz fronti un šajā pašā dienā, pirms došanās uz fronti, pulks saņēma Tērbatā dzīvojošo latviešu dāvāto karogu, nacionālās krāsās ar uzlecošu sauli vidū un ar iniciāļiem “1.L.W.K.P.”. Pie jaunā karoga viss pulks nodeva uzticības zvērestu, kura tekstu izstrādāja pulka komandieris ar štābu.

Devīze – “Pirms dzimtenei brīvību dēli spēj pirkt, būs karogam varoņu asinīs mirkt!”

Karoga attēls no pastkartes.

2.Ventspils kājnieku pulks

 1921.gada 8.augustā kad pulks svinēja savus pirmos gada svētkus, Liepājas Sv. Annas baznīcā tika iesvētīts un pulkam pasniegts pulka karogs. Līdzekļus karogam deva Ventspils un apkārtnes iedzīvotāji, organizācijas un iestādes. Šīs idejas ierosinātāji un realizētāji bija Ventspils iedzīvotāji Oskars Grothuzs, arhibīskaps T.Grīnbergs un toreizējais pilsētas prefekts D.Šmitmanis. Karogu pēc Ventspils mākslinieka Leskinoviča zīmējuma gatavojušas Ventspils iedzīvotājas Leskinoviča kundzes vadībā. Karoga meta autors ir mākslinieks Reinholds Kasparsons. Sudrabu karoga kāta augšējai emblēmai – ap 20 bijušās Krievijas impērijas rubļus – ziedoja O.Grothuzs. Karoga kāts bija gatavots no Popes ozola.

Devīze – “Visu priekš Latvijas.”

3.Jelgavas kājnieku pulks

 Karogu kā atzinību par kaujas laukos izrādīto varonību un drosmi cīņās pulkam 1921.gada 1.maijā pasniedza Jelgavas pilsēta un sabiedriskās organizācijas. Šis ir pirmais karogs ko atbrīvotā tauta dāvājusi mūsu bijušās armijas pulkam pēc sekmīgi veiktajiem uzdevumiem kaujas laukos. Karoga meta autors ir mākslinieks Reinholds Kasparsons.

Devīze – “Mēs iesim tur, kur tēvu zeme sauks.”

4.Valmieras kājnieku pulks

Devīze – “Pirms dzimtenei brīvību dēli spēj pirkt, būs karogam varoņu asinīs mirkt!”

1923.gads.
Pulkvedis Roberts Kļaviņš nolasa karavīru svinīgo solījumu, Rīga, 1928.gada 30.aprīlis.

5.Cēsu kājnieku pulks

Devīze – “Par Tēviju.”

6.Rīgas kājnieku pulks

Devīze – “Labāk savu galvu devu nekā savu tēvu zemi.”

7.Siguldas kājnieku pulks

 1923.gadā Siguldas iedzīvotāji pulkam dāvāja karogu.

Devīze – “Šurp, jaunekli, ar vēja spārniem trauc, kad Latvija tev’ brīvīb’s karā sauc!”

1923.gada karogs, pamats zilā krāsā.
1923.gada karogs, pamats oranžā krāsā.
1923.gada karoga attēls no pastkartes.

1938.gadā Siguldas pilsēta izgatavoja pulkam jaunu karogu, pirmā, nolietotā karoga vietā. Jauno karogu pulkam pasniedza un iesvētīja 1939.gada 20.jūnijā kad pulks svinēja savu divdesmito pastāvēšanas gadadienu, svinīgajā brīdī piedalījās arī kara ministrs Jānis Balodis, Siguldas pilsētas galva Indriķis Druviņš un viņa biedrs Pēteris Mazītis.

1938.gada karogs, pamats rudzupuķu zilā krāsā.
1938.gada karogs, pamats pureņu dzeltenā krāsā.

8.Daugavpils kājnieku pulks

Devīze – “Par Latviju.”

9.Rēzeknes kājnieku pulks

Devīze – “Ņem, tēvzeme, tavs esmu viss!”, “Sorgoj Latviju!”

10.Aizputes kājnieku pulks

 1922.gadā Aizputes pilsētas sabiedriskās organizācijas uzdāvināja pulkam karogu.

Devīze – “Tava tauta nezudīs, kad tu iesi mirt par tautu.”, “S.K.G.” – (Sirds. Kurzemnieka. Gods.)

1925.gads, kareivju svinīgais zvērests.

11.Dobeles kājnieku pulks

 1922.gada 9.jūlijā Dobeles iedzīvotāji uzdāvināja pulkam karogu.

Devīze – “Es karā aiziedams, sirdi slēdzu akmenī, aust gaismiņa, lec saulīte, plīst akmens skanēdams.”

1934.gads, LR kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis piestiprina karoga kātam piemiņas zīmi, viņam pretī stāv pulka komandieris pulkvedis Nikolajs Dūze, trešais no kreisās puses ir Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un pirmais no labās puses ir Zemgales divīzijas komandieris ģenerālis Rūdolfs Bangerskis.

12.Bauskas kājnieku pulks

 1922.gada 5.novembrī Bauskas iedzīvotāji uzdāvināja pulkam karogu.

Devīze – “Labāk manu galvu ņēma, nekā manu tēvu zemi.”

Pulka komandējošais sastāvs pie karoga.

Atsevišķā studentu rota

1922.gada 27.oktobrī “Talavijas” filistrs, bijušais rotas leitnants Zigfrīds Anna Meierovics dāvināja rotai karogu. Maiņas kārtībā savos dzīvokļos karogu glabāja piecas vecākās latviešu korporācijas — “Lettonia”, “Selonija”, “Lettgallia”, “Talavija” un “Fr. Lettica”, korporācijas kuru biedri bija dienējuši rotā. Vienā pusē karogam bija uzraksts: “Atsevišķā studentu rota”, bet otrā — ugunskrusts, kam apkārt apvīts ozollapu vainags. Vainaga lejas daļā iepīta nacionālā karoga krāsu lente. Šo karogu gada svētku parādēs nesa 3.Jelgavas kājnieku pulka Studentu rota.

Šo karogu ir izdevies saglabāt, tagad karogs ir nodots glabāšanā Zemessardzes Studentu bataljonam, jo bataljons ir Atsevišķās studentu rotas tradīciju un ideju pārmantotājs, karogu var redzēt Studentu bataljona svinīgajos sarīkojumos.

Aviācijas pulks

Devīze – “Visu par Latviju.”

Rīga 1933.gada 28.novembris.

Baltijas aizsardzības koledža (BALTDEFCOL)

2/3 no karoga aizņem triju Baltijas valstu karogu krāsas, bet 1/3 no karoga aizņem zilā krāsa kura simbolizē NATO karogu. Karoga izmērs ir 120×190 cm.

1999.gada 25.februāris, vienības ikdienas karogs.
Vienības kaujas karogs Igaunijas neatkarības dienas parādes laikā.
Vienības kaujas karogs Igaunijas neatkarības dienas parādes laikā.

Baltijas bataljons (BALTBAT)

1995.gada 8.februārī Ādažos, piedaloties visu triju Baltijas valstu prezidentiem, vienībai tika pasniegts karogs.

Karoga paraugu izstrādāja un panāca arī tā apstiprināšanu atvaļinātais brigādes ģenerālis Vilmārs Kukainis.

2003.gada septembrī Ādažos notika BALTBAT projekta slēgšanas ceremonija, līdz ar vienības likvidāciju, vienības karogs tika nodots Latvijas kara muzejam.

Ādaži, 1995.gada 8.februāris, diena kad vienībai tika pasniegts karogs.

Bruņoto vilcienu pulks (līdz 1926.gada 1.jūlijam – Bruņoto vilcienu divizions)

 1925.gada 9.jūnijā pēc atvaļinātā leitnanta K.Mālmaņa ierosinājuma Studentu korporācija “Lettonia” kopā ar Lettonias Fil. Palīdzības biedrību un citām latviešu korporācijām dāvināja divizionam karogu.

 1926.gada 1.jūlijā divizionu pārformēja par pulku, līdz ar to pulks pārņēma arī divizionam pasniegto karogu.

Devīze – “In hoc signo vinces” – (Ar šo zīmi uzvarēsim)

Cēsu rota

2010.gada 30.decembrī, Cēsu novada dome, pēdējās sēdes laikā, pēc divu gadu rūpīga darba, svinīgi nodeva Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītājai, galvenajai krājumu glabātājai Dacei Tabūnei glabāšanā atjaunoto vienības karogu.

Pirms diviem gadiem pie Cēsu novada deputāta Māra Niklassa, Cēsu kauju piemiņas pasākumā, esot pienācis un viņu uzrunājis Cēsu rotas karavīra Augusta Arāja dēls Rolands Arājs. Viņš ierosinājis pēc fotoattēliem atjaunot vienības karogu. Karoga atjaunošana izmaksāja vairāk nekā 600 latu un daļu summas ziedoja arī Cēsu novada domes deputāti.

Devīze – “Visu par Latviju!”

2010.gads, no karoga labā pusē stāv Cēsu novada deputāts Māris Niklass, kreisā pusē pirmais ir karoga atjaunošanas iniciators Rolands Arājs.
2011.gada marts, pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas pasākuma laikā.2011.gada marts, pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas pasākuma laikā, vienības karogs labajā pusē.
2011.gada marts, pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas pasākuma laikā.

Elektrotehniskais divizions

Devīze – “Spoži zibeņi zaro, pērkons līdz ar mums karo”

Gaisa spēki

NBS Gaisa spēku karogs ir visu Latvijas Gaisa spēku vienotības simbols. Gaisa spēku devīze ir “VISU PAR LATVIJU”, kas saglabāta no neatkarīgās Latvijas kara aviācijas un iešūta Gaisa spēku karogā. Gaisa spēku karoga izmēri ir 100 cm x 160 cm, karoga pamatā  ir gaiši zilā krāsa. Karoga aversa puses augšējā malā ar 10 cm augstiem burtiem, dzeltenā krāsā, izšūts nosaukums “GAISA SPĒKI”. Karoga vidū – atbilstošās krāsās izšūta Aizsardzības spēku simbolika: virsū uz saules staru pamata slīpi izvietots kaujas zobens, centrā vairogs  ar Latvijas valsts karoga krāsām, uz kura izvietotas trīs piecstaru zvaigznes dzeltenā krāsā, kas simbolizē trīs Latvijas novadus. Katrā karoga stūrī izšūtas, dzeltenā krāsā, aviācijas piederības zīmes – stilizēti putnu spārni, kuriem centrā novietots lidmašīnu lāpstiņu propellers, centrā, vertikālā stāvoklī. Karoga apakšējā malā, zem Aizsardzības spēku simbolikas, ar 10 cm augstiem cipariem dzeltenā krāsā izšūts “1992”, šis gads ir atjaunošanas gads, jo 1992.gada februārī  tika nodibināta  Gaisa un pretgaisa aizsardzības pārvalde, bet 1992. gada 17.jūnijs ir atjaunoto Gaisa spēku gadadiena.

Karoga reversa pusē centrālo figūru veido lidotāju krūšu nozīmes simbols – sudraba krāsas ērglis, kurš nes Latvijas valsts karogu. Virs ērgļa ir izšūtas trīs, dzeltenā krāsā, zvaigznes, tradicionāli simbolizējošas trīs Latvijas novadus. Karoga apakšējā malā – ar 10 cm augstiem burtiem puslokā izšūta devīze “VISU PAR LATVIJU”. Katrā karoga stūrī izšūts stilizēts putna lidojums dzeltenā krāsā.

Karoga brīvajās malās ir 10 cm garas dzeltenas bārkstis. Karoga zīmējums un uzraksti abās pusēs ir izšūti uz atlasa auduma ar dzelteniem, baltiem, karmīnsarkaniem, melniem un metāla krāsas diegiem.

1997.gada 17.jūnijā, piektajā gadadienā, a/s Riga Airlines prezidents Māris Kārkliņš svinīgi pasniedza atjaunoto karogu NBS Gaisa spēku komandierim pulkvedim Kārlim Kīnam. Svinīgajā karoga pasniegšanas ceremonijā karogu iesvētīja NBS Jūras spēku Atbalsta bāzes kapelāns Viesturs Kalniņš.

Atjaunotajā karoga kātā ir sudraba naglas no:

  1. A/s Riga Airlines prezidenta Māra Kārkliņa;
  2. Latvijas Republikas prezidenta Gunta Ulmaņa;
  3. LR aizsardzības ministra Tālava Jundža;
  4. NBS komandiera ZS pulkveža Jura Dalbiņa;
  5. Atjaunoto Gaisa spēku pirmā komandiera pulkveža Kārļa Kīna.

Devīze – “Visu par Latviju”

2011.gada 18.novembris Rīga, Latvijas neatkarības dienas parādes laikā.

Instruktoru skola

 Vienībai karogu pasniedza un iesvētīja 2003.gada 6.novembrī, Cēsīs, Vienības laukumā, piedaloties valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.

Instruktoru skolas karoga pamatne 180×120 cm (tumši zils, balts ar zelta bārkstīm) veidota ņemot par piemēru vienas no pirmajām Latvijas Nacionālā karaspēka vienībām – Cēsu rotas karogu. Tas simbolizē Instruktoru skolas saikni ar Cēsu novadu.

Karoga labās puses pamatne ir tumši zilā krāsā, uz tās, centrā izšūts Instruktoru skolas simbols sudraba krāsā. Virs simbola ar sudraba krāsas burtiem izšūts uzraksts – INSTRUKTORU, zem simbola – SKOLA. Karoga labās pamatnes četros stūros sudraba krāsā izšūtas etnogrāfiskās zalkša zīmes.

Karoga kreisās puses pamatne ir baltā krāsā, tās vidusdaļā krāsās izšūts vēsturiskais Cēsu rotas simbols – „No zobena saule lēca”. Virs un zem Cēsu rotas simbola ar tumši sarkaniem burtiem izšūta Instruktoru skolas devīze. Virs Cēsu rotas simbola – GODS. Zem Cēsu rotas simbola – VIENOTĪBA PRASME.

Karoga malas apšūtas ar bārkstīm zelta krāsā.

Karoga kāts izgatavots no koka un ir divdaļīgs. Karoga uzgalis veidots no metāla, tajā iestrādāta Latvijas armijas saulīte. Karoga kātam, virzienā no augšas uz leju tiek piestiprinātas sudraba plāksnītes ar karoga ziedotāju (sponsoru) vārdiem/nosaukumiem, kā arī vienības komandieru vārdiem un amata gadu skaitļiem.

Devīze – “Gods, vienotība, prasme”

Instruktoru skolas Augstākā instruktora kurss

Augstākā instruktora kursu standarts.

Instruktoru skolas Instruktora kurss

Instruktora kursu standarts.

Instruktoru skolas Jaunākā instruktora kurss

Jaunākā instruktora kursu standarts.

Instruktoru skolas Vecākā instruktora kurss

Vecākā instruktora kursu standarts.

Jaunsardze

Karoga augstuma un platuma izmēri: 1,10m X 1,70m. Karoga labās puses vidū uz tumši zaļa fona attēlota NBS simbolika “Saulīte”. Puslokā ap šo simboliku uzraksts: “Latvijas Republikas Jaunsardze”. Karoga kreisās puses vidū uz gaiša (krēmkrāsas) fona izšūta Jaunsardzes emblēma. Zem tās Jaunsardzes devīze: ”Augsim Latvijai”. Karogu izgatavoja karogu šuvēja Ausma Apše.
Karoga izstrādei un izgatavošanai naudu ziedojis sabiedriskā fonda “Austrālijas latviešu palīdzība Jaunsardzei” pārstāvis Antons Rudka. Karogs tika iesvētīts 2002.gadā Rīgā, Doma baznīcā, atzīmējot Jaunsardzes desmito pastāvēšanas gadadienu.

Devīze – “Augsim Latvijai”

Jaunsardzes Kurzemes novads

Novada standarta izmērs ir 90 cm garš un 45 cm augsts.

Jaunsardzes Kurzemes novada standarta attēls no abām pusēm.

Jaunsardzes Latgales novads

Novada standarta izmērs ir 90 cm garš un 45 cm augsts.

Jaunsardzes Latgales novada standarta attēls no abām pusēm.

Jaunsardzes Rīgas novads

Novada standarta izmērs ir 90 cm garš un 45 cm augsts.

Jaunsardzes Rīgas novada standarta attēls no abām pusēm.

Jaunsardzes Vidzemes novads

Novada standarta izmērs ir 90 cm garš un 45 cm augsts.

Jaunsardzes Vidzemes novada standarta attēls no abām pusēm.

Jaunsardzes Zemgales novads

Novada standarta izmērs ir 90 cm garš un 45 cm augsts.

Jaunsardzes Zemgales novada standarta attēls no abām pusēm.

Jūras novērošanas un sakaru dienests

Devīze – “Visu par Latviju”

Jūras spēku flotile (līdz 2004.gada 1.jūlijam-Kara kuģu flotile)

2004.gada 1.jūlijā Kara kuģu flotili pārformēja par Jūras spēku flotili, līdz ar to Jūras spēku flotile pārņēma arī Kara kuģu flotilei pasniegto karogu.

2009.gada 21.janvāris Liepāja, Tirdzniecības kanāla 84.piestātne, pirmo reizi tiek organizēta kara kuģa izvadīšana pensijā, nolaižot kuģa karogu, tiek veikta divu mīnu traleru norakstīšanas ceremonija.
2009.gada 21.janvāris Liepāja, Tirdzniecības kanāla 84.piestātne, pirmo reizi tiek organizēta kara kuģa izvadīšana pensijā, nolaižot kuģa karogu, tiek veikta divu mīnu traleru norakstīšanas ceremonija.
2009.gada 21.janvāris Liepāja, Tirdzniecības kanāla 84.piestātne, pirmo reizi tiek organizēta kara kuģa izvadīšana pensijā, nolaižot kuģa karogu, tiek veikta divu mīnu traleru norakstīšanas ceremonija.
2009.gada 21.janvāris Liepāja, Tirdzniecības kanāla 84.piestātne, pirmo reizi tiek organizēta kara kuģa izvadīšana pensijā, nolaižot kuģa karogu, tiek veikta divu mīnu traleru norakstīšanas ceremonija.

Jūras spēku Mācību centrs (līdz 1997.gada 1.jūlijam-Jūras spēku Liepājas mācību centrs)

1995.gada 1.oktobrī, JS Liepājas mācību centrs savas pastāvēšanas 4.gadadienā, saņēma kā dāvinājumu  Jūras spēku Liepājas mācību centra karogu, tanī pašā dienā karogs tika arī iesvētīts. Šo dāvinājumu pasniedza A/s „Liepājas Metalurgs”, A/s „Tosmare” un A/s „Piemare”.
Karogs izgatavots no zila un balta vilnas auduma, ārējā malā rotāts ar 10cm garām dzeltenām bārkstīm. Pie karoga kāta smailes rotājums – divi 1m gari dzelteni bārkšu piekari ar pušķiem.

1997.gada 1.jūlijā JS Liepājas mācību centru pārformēja par JS Mācību centru, līdz ar to JS Mācību centrs pārņēma arī JS Liepājas mācību centram pasniegto karogu.

Karoga kreisajā pusē uz balta fona 61 x 46 cm laukumā, centrā izvietots izšūts krāsains Latvijas valsts ģerbonis. Virs ģerboņa puslokā izšūts uzraksts 8 cm platumā – Jūras spēku Liepājas Mācību centrs. Zem ģerboņa centrā, 7 x 24 cm laukumā uzraksts ”19 91” (JS Mācību centra dibināšanas datums).Augšējā kreisā stūrī izšūts JS karogs 33 x 23 cm laukumā.

Karoga labajā pusē uz zila fona 41x52cm laukuma no centra uz augšējo malu, izvietota izšūta krāsaina JS Mācību centra emblēma. Emblēmu puslokā apvij ozola lapas. Zem emblēmas puslokā izšūts 8 cm augsts dzeltens uzraksts, – Mācību centra devīze- „Tēvija, uzticība, gods.” 2 cm no karoga malām izšūts etnogrāfisks raksts 5,5 cm platumā dzeltenā un rūsas krāsās. 19 cm no karoga stūriem izšūti enkuri.

Devīze – “Tēvija, uzticība, gods”

Kara skola

 1923.gada 1.decembrī Valsts prezidents Jānis Čakste pasniedz skolai karogu.

Devīze – “Per aspera ad astra” – (Caur ērkšķiem uz zvaigznēm)

Valsts prezidents Jānis Čakste pasniedz Kara skolai karogu, Rīga, 1923.gada 1.decembris.
Kara skolas kadeti Brāļu kapu ansambļa atklāšanas laikā, Rīga, 1936.gada 11.novembrī.

Kurzemes artilērijas pulka 1.divizions

Diviziona karavīri Latgales frontē pie 1.diviziona standarta, 1920.gada vasara.

Mācību vadības pavēlniecība

2005.gada 4.novembrī ar Aizsardzības ministrijas pavēli tika apstiprināts un ieviests Mācību pavēlniecības karogs. Vienība karogu saņēma savā piecu gadu pastāvēšanas jubilejā 2005.gada 9.decembrī. Karogu iesvētīja NBS Štāba bataljona kapelāns virsleitnants Dainis Markovskis. Pasniegšanas ceremonijā, Nacionālajā Aizsardzības Akadēmijā, piedalījās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs, NBS komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots un citi bruņoto spēku veidu komandieri.

Karogu pēc virsleitnanta Imanta Ancāna un pulkvežleitnanta Ainara Ķieņa skices darinājusi Rudīte Grosberga. Karoga dāvinātāji ir bijušais ASV Aizsardzības departamenta darbinieks Egons Goldšmits un tā laika vienības komandieris jūras kapteinis Andrejs Mežmalis.

Pirmās dāvinājuma naglas karoga kātā iedzina Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un karoga dāvinātāju pārstāvis Armands Šverns.

Karoga labajā pusē uz sūnu zaļas krāsas fona centrā attēlota NBS emblēma. Virs tās loka veidā ir izvietots uzraksts ar zelta krāsas burtiem „NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU” un apakšā loka veidā uzraksts ar zelta krāsas burtiem „MĀCĪBU VADĪBAS PAVĒLNIECĪBA”.

Karoga kreisajā pusē uz zeltdzeltenas krāsas fona centrā attēlota Mācību vadības pavēlniecības emblēma. Virs emblēmas loka veidā ir uzvietots uzraksts ar sūnu zaļas krāsas burtiem – MVP devīze „MĀCĪTIES, LAI UZVARĒTU” un apakšā loka veidā MVP dibināšanas datums ar sūnu zaļas krāsas cipariem.

Kreisās puses visos četros stūros izvietotas ozollapu vītnes.

Apmalojums: karoga trīs malas ieskauj zelta krāsas bārkstis.

Izmērs: 120 x 180 cm

Devīze – “Mācīties, lai uzvarētu.”

2005.gada 9.decembris, Rīga, Nacionālā Aizsardzības Akadēmija, tiek iesvētīts vienības karogs.
2011.gada 10.maijs, jaunais vienības komandieris pulkvežleitnants Egils Leščinskis ar tikko viņam pasniegto vienības karogu.

Sapieru pulks (līdz 1927.gada 16.aprīlim-Sapieru bataljons)

 Karogu bataljonam dāvināja Rīgas pilsētas valde, karogs bija darināts pēc Hermaņa Grīnberga meta. Karogu bataljonam pasniedza Valsts prezidents Jānis Čakste 1923.gada 23.februārī.

1927.gada 16.aprīlī bataljonu pārformēja par pulku, līdz ar to pulks pārņēma arī bataljonam pasniegto karogu.

 1940.gada 8.septembrī pulku izformēja un pulka karogu pārņēma jaunizveidotais 24.teritoriālā latviešu strēlnieku korpusa Atsevišķais sapieru bataljons, kurš bija dislocēts Ogrē. Kādu dienu vienības dislokācijas vietā, Ogrē, Mednieku ielā 10, izcēlās ugunsgrēks. Kādēļ izcēlās ugunsgrēks tagad to vairs neviens nezin. Ugunsgrēkā pulka karogs nesadega, bet korpusa komandierim tika paziņots, ka karogs ir gājis bojā ugunsgrēkā. Karogu ar tiešu vai netiešu līdzdalību izglāba pēdējais sapieru vienības komandieris pulkvedis Juris Brieže. Izglābto karogu pulkvedis Juris Brieže glabāja dažādās vietās, līdz pat savai nāves dienai 1965.gadā. Taču savu noslēpumu pulkvedis paspēja uzticēt savai meitai Lilijai Briežei. Viņa, karogu glabāja līdz 1992.gadam un tad to nodeva Latvijas Kara muzejam.

Devīze – “Mūžam nerims Daugavas viļņi, mūžam dzīvos varoņu gars.”

Pulka karogs Latvijas Kara muzejā.

Speciālo uzdevumu vienība

Devīze – “Drošais uzvar.”

2009.gada 18.jūnijā, vienības astoņpadsmitajā pastāvēšanas jubilejā, vīru kopas “Vilki” dalībnieki, saskaņā ar seno latviešu karotāju tradīciju iesvētīja un nodeva vienības komandierim karogu.

Štāba bataljons (līdz 1936.gada 1.aprīlim-Štāba rota)

 Armijas štāba rota, sakarā ar vienības nosaukuma vairākām maiņām, bija palikusi bez sava  karoga. Vienībai dāvināt karogu nolēma Virsnieku ģimeņu apvienības dāmu komiteja saziņā ar Valsts prezidentu. Pirmo ziedojumu 1000 latus, karoga darināšanai deva Valsts prezidents Alberts Kviesis. Karoga metu zīmēja grafiķis kapteinis Herberts Mangolds, karoga izšūšanu veica Dambes kundze. Karogs bija no bālganas krāsas zīda auduma. Karoga vienā pusē bija lielais valsts ģerbonis un uzraksts „Armijas štāba rota”. Katrā stūrī rotas uzpleču zīme. Otrā pusē – valsts prezidenta pils attēls. Virs pils uzraksts „Ar vairogu vai uz tā”. Apakšā ozollapas ar vītni, karavīru saulīte, krustoti divi zobeni un divas vāles, zem kurām gada skaitlis „1919” un katrā stūrī zobens vainagā. 1933.gada 9.novembrī Valsts prezidents Alberts Kviesis Armijas štāba rotai pasniedza rotas simbolu – kaujas karogu.

1936.gada 1.aprīlī rotu pārformēja par bataljonu, līdz ar to bataljons pārņēma arī rotai pasniegto karogu un izmantoja to līdz pat savai likvidācijai, 1940.gada 22.oktobrim. Kad 1995.gadā tika atjaunots vēsturiskais vienības karogs tad to atjaunoja ar nelielām izmaiņām, uzraksta “Štāba rota” vietā bija uzraksts “Štāba bataljons”.

1995.gadā tika atjaunots vēsturiskais Štāba bataljona kaujas karogs.1995.gada 31.martā Latviešu biedrības namā NBS Štāba bataljonam pasniedza atjaunoto kaujas karogu. Karogu bataljonam dāvināja C/s „Turība”. Karoga kātā iedzītas trīs “sudraba naglas”- tās iedzinuši Valsts prezidents, aizsardzības ministrs un NBS komandieris.

Devīze – “Ar vairogu vai uz tā”

Vienības karogs līdz 1940.gada 22.oktobrim.
Vienības karogs līdz 1940.gada 22.0ktobrim.
Vienības karogs līdz 1940.gada 22.oktobrim.
Vienības, 1995.gadā, atjaunotā karoga skice.
Vienības, 1995.gadā, atjaunotā karoga skice.
Bataljona kareivji parādes laikā, 30-to gadu otra puse.
Bataljona kareivji parādes laikā, Rīga, Uzvaras laukums, 1939.gada 18.novembrī.
Bataljona karavīri bataljona dislokācijas vietā, Rīga, Krustabaznīcas iela, 90-to gadu otra puse.

Aizsargu karogi

1.Talsu aizsargu pulks

 1922.gadā karogu pulkam pasniedza iekšlietu ministrs A.Kviesis, Talsos, luterāņu baznīcas laukumā. Karogu iesvētīja Talsu luterāņu baznīcas mācītājs Oskars Ernests Martinelli. Pulks bija pirmais no visiem aizsargu pulkiem kuram tika pasniegts pulka karogs.

Devīze – “Visu par Latviju!”

2.Ventspils aizsargu pulks

 Karogs tika iesvētīts un pasniegts pulkam 1923.gadā.

Devīze – “Par mieru,kārtību,drošību!”

6.Aizputes aizsargu pulks

Devīze – “Par Latvijas mieru un drošību”

7.Valkas aizsargu pulka Strenču aizsargu nodaļa

9.Madonas aizsargu pulks

Devīze – “Karogs, kas brīvības laikā mums dots, mūžam lai laimīgai Latvijai mirdz!”

Policijas karogi

Valmieras apriņķa policijas rota

Devīze – “Tēvija, drošība, kārtība!”

Robežsardzes karogi.

3.Jaunlatgales robežsargu bataljons.

Karogu bataljonam dāvināja Zilupes iedzīvotāji.

Bataljona komandierim tiek pasniegts Zilupes iedzīvotāju dāvātais karogs.
Bruņumašīna “Sargs”

1926.gadā bruņumašīnu Latvijas Auto klubs uzdāvina Auto-tanku pulkam, bruņumašīna pulkam tiek svinīgi pasniegta 22.oktobrī Rīgā, Esplanādes laukumā, svinīgajā pasniegšanas ceremonijā piedalās arī valsts prezidents Jānis Čakste.

Bruņumašīnu iekļāva Auto-tanku pulka (no 1940.gada 1.marta – Auto-tanku brigāde) Bruņotās rotas 2.vadā, jo vadam trūka vieglā bruņumašīna un līdz ar to šī bruņumašīna bija ļoti vajadzīga Bruņotās rotas nokomplektēšanai.

Bruņumašīna izmaksāja vairāk kā 2000Ls, daļu no līdzekļiem deva arī Latvijas aizsardzības biedrība. Bruņumašīnas krāsošana, montēšana un citi darbi tika veikti Rīgā, Auto-tanku pulka darbnīcās kas papildus  izmaksāja vēl 1000Ls.

Bruņumašīna “Sargs” 1926.gads

Bruņumašīnas šasija un 35 Zs dzinējs tika būvēti “Fiat” fabrikā, Itālijā. Bruņas tika izgatavotas angļu firmā ‘Beardmore”. Bruņumašīnai bija divi diagonāli izvietoti, grozāmi kaujas torņi, bruņumašīna bija apbruņota ar diviem ložmetējiem, pēc bruņojuma unificēšanas kaujas tehnikai tā tika apgādāta ar 2 “Vickers” 0,303″ (collu) ložmetējiem torņos, katru ložmetēju apkalpoja 1 cilvēks, granātu mešanai no mašīnas izmantoja tikai “Mills” rokasgranātas. Trīsdesmitajos gados bruņumašīna tika pārbūvēta armijas Arsenāla darbnīcās, pielāgojot tai smagā automobiļa “Ford” (V-8) dzinēju.

Apkalpē bija 5 cilvēki – komandieris, šoferis, šofera palīgs un divi ložmetējnieki.

Mērķa virziena norādīšanas atvieglošanai bruņumašīnā izmantoja ciparu ripu, līdzīgi kā pulkstenim tā bija iedalīta 12 iedaļās un skaitlis 12 bija pagriezts pret mašīnas priekšgalu, mērķa virzienu noteica ar to ciparu ripas skaitli kuram mērķis atradās pretī.

Bruņumašīnā atradās vairāki karodziņi. Divi vadīšanas karodziņi (dienas laikam) kā arī divas signālspuldzes (nakts laikam), baltā krāsā – vadības, sarkanā krāsā – briesmu. Karodziņu izmēri bija 50 cm garš un 40 cm plats, pamatne piestiprināta pie metāla kāta. Pēc karodziņu krāsām noteica arī komandiera amatu, zaļš karodziņš ar baltu 10 cm platu līmenisku svītru – rotas komandieris, sarkans karodziņš ar baltu 10 cm platu līmenisku svītru – vada komandieris, sarkans karodziņš – bruņumašīnas komandieris. Dzeltenas krāsas karodziņu izmantoja briesmu un kavēkļu apzīmēšanai. Kaujā ar citām mašīnām, kājniekiem vai jātniekiem sakarus uzturēja šim nolūkam speciāli nozīmēts apkalpes loceklis, parasti tas bija ložmetējnieks vai šoferis.

Lai atvieglotu bruņumašīnu atpazīšanu tām uz sāniem bija uzkrāsoti nosaukumi baltā krāsā, kara laikā bez nosaukumiem bija paredzēts uzkrāsot arī īpašu valsts pazīšanās zīmi. Miera laikā par pazīšanās zīmi kalpoja Auto-tanku pulka (brigādes) karodziņš. Bruņumašīna bija vienīgā no visām bruņumašīnām kurai bija uzkrāsota sava emblēma – dāvinātāju Latvijas Auto kluba emblēma.

1926.gadā bruņumašīna bija nokrāsota Auto-tanku pulka darbnīcas četru krāsu krāsojumā – brūni, pelēki, zaļi un dzelteni plankumi kuri ierāmēti ar melnu līniju. Iespējams, ka bruņumašīnu trīsdesmitajos gados pārkrāsoja trīs krāsās (brūni, zaļi un dzelteni plankumi kuri ierāmēti ar melnu līniju, iespējams, ka īsi pirms kara melnās līnijas vairs nebija, jo no tām īsi pirms kara atteicās), jo trīsdesmitajos gados kara tehnikai galvenokārt izmantoja tikai trīs krāsas.

Bruņumašīnu 1940. gada septembra sākumā iekļāva Sarkanās armijas 24.teritoriālajā korpusā, tālākais bruņumašīnas liktenis nav zināms.

Image