Bruņumašīna “Sargs”

1926.gadā bruņumašīnu Latvijas Auto klubs uzdāvina Auto-tanku pulkam, bruņumašīna pulkam tiek svinīgi pasniegta 22.oktobrī Rīgā, Esplanādes laukumā, svinīgajā pasniegšanas ceremonijā piedalās arī valsts prezidents Jānis Čakste.

Bruņumašīnu iekļāva Auto-tanku pulka (no 1940.gada 1.marta – Auto-tanku brigāde) Bruņotās rotas 2.vadā, jo vadam trūka vieglā bruņumašīna un līdz ar to šī bruņumašīna bija ļoti vajadzīga Bruņotās rotas nokomplektēšanai.

Bruņumašīna izmaksāja vairāk kā 2000Ls, daļu no līdzekļiem deva arī Latvijas aizsardzības biedrība. Bruņumašīnas krāsošana, montēšana un citi darbi tika veikti Rīgā, Auto-tanku pulka darbnīcās kas papildus  izmaksāja vēl 1000Ls.

Bruņumašīna “Sargs” 1926.gads

Bruņumašīnas šasija un 35 Zs dzinējs tika būvēti “Fiat” fabrikā, Itālijā. Bruņas tika izgatavotas angļu firmā ‘Beardmore”. Bruņumašīnai bija divi diagonāli izvietoti, grozāmi kaujas torņi, bruņumašīna bija apbruņota ar diviem ložmetējiem, pēc bruņojuma unificēšanas kaujas tehnikai tā tika apgādāta ar 2 “Vickers” 0,303″ (collu) ložmetējiem torņos, katru ložmetēju apkalpoja 1 cilvēks, granātu mešanai no mašīnas izmantoja tikai “Mills” rokasgranātas. Trīsdesmitajos gados bruņumašīna tika pārbūvēta armijas Arsenāla darbnīcās, pielāgojot tai smagā automobiļa “Ford” (V-8) dzinēju.

Apkalpē bija 5 cilvēki – komandieris, šoferis, šofera palīgs un divi ložmetējnieki.

Mērķa virziena norādīšanas atvieglošanai bruņumašīnā izmantoja ciparu ripu, līdzīgi kā pulkstenim tā bija iedalīta 12 iedaļās un skaitlis 12 bija pagriezts pret mašīnas priekšgalu, mērķa virzienu noteica ar to ciparu ripas skaitli kuram mērķis atradās pretī.

Bruņumašīnā atradās vairāki karodziņi. Divi vadīšanas karodziņi (dienas laikam) kā arī divas signālspuldzes (nakts laikam), baltā krāsā – vadības, sarkanā krāsā – briesmu. Karodziņu izmēri bija 50 cm garš un 40 cm plats, pamatne piestiprināta pie metāla kāta. Pēc karodziņu krāsām noteica arī komandiera amatu, zaļš karodziņš ar baltu 10 cm platu līmenisku svītru – rotas komandieris, sarkans karodziņš ar baltu 10 cm platu līmenisku svītru – vada komandieris, sarkans karodziņš – bruņumašīnas komandieris. Dzeltenas krāsas karodziņu izmantoja briesmu un kavēkļu apzīmēšanai. Kaujā ar citām mašīnām, kājniekiem vai jātniekiem sakarus uzturēja šim nolūkam speciāli nozīmēts apkalpes loceklis, parasti tas bija ložmetējnieks vai šoferis.

Lai atvieglotu bruņumašīnu atpazīšanu tām uz sāniem bija uzkrāsoti nosaukumi baltā krāsā, kara laikā bez nosaukumiem bija paredzēts uzkrāsot arī īpašu valsts pazīšanās zīmi. Miera laikā par pazīšanās zīmi kalpoja Auto-tanku pulka (brigādes) karodziņš. Bruņumašīna bija vienīgā no visām bruņumašīnām kurai bija uzkrāsota sava emblēma – dāvinātāju Latvijas Auto kluba emblēma.

1926.gadā bruņumašīna bija nokrāsota Auto-tanku pulka darbnīcas četru krāsu krāsojumā – brūni, pelēki, zaļi un dzelteni plankumi kuri ierāmēti ar melnu līniju. Iespējams, ka bruņumašīnu trīsdesmitajos gados pārkrāsoja trīs krāsās (brūni, zaļi un dzelteni plankumi kuri ierāmēti ar melnu līniju, iespējams, ka īsi pirms kara melnās līnijas vairs nebija, jo no tām īsi pirms kara atteicās), jo trīsdesmitajos gados kara tehnikai galvenokārt izmantoja tikai trīs krāsas.

Bruņumašīnu 1940. gada septembra sākumā iekļāva Sarkanās armijas 24.teritoriālajā korpusā, tālākais bruņumašīnas liktenis nav zināms.

Image